Mani mulsināja partiju, pat Ekonomikas ministrijas noņemšanās ap svinamām un atceres dienām.
Mani mulsināja partiju, pat Ekonomikas ministrijas noņemšanās ap svinamām un atceres dienām. Kā pavasara plūdi katru gadu dabas atmodu pavada Jurkāna – Rubika – Ždanokas jeb PCTVL prasība atzīt 8. martu par svinamu dienu, it kā to kāds būtu aizliedzis. Ne lūgtas, ne Saeimā stiprinātas, ienāca Valentīna, ķirbju un citas dienas. Priecājies – katru dienu!
Tomēr ir tādi atceres datumi, par kuru noklusēšanu īpašu pateicību saka ne tikai ārlietu ministrs, bet arī Valsts prezidente, piemēram, latviešu leģionāru diena 16. martā. Pieminēsim atlikušās!
«Eirovīzijas» priekšsacīkšu intrigas vairs nav. Marijas Naumovas pirmo vietu komentē dažādi. Par viņu esot balsojuši cilvēki ar stabiliem ienākumiem. Dažam pat licies, ka «uz Naumovu» strādājis vairāk telefonlīniju. «Rīta rosmes» vīri Latvijas Radio apstiprināja, ka iznākums esot likumsakarīgs: dziesma skanēja angliski (Eiropas Savienības valoda), tajā ietverts spāņu motīvs (Spānija pašlaik ir ES prezidējoša valsts), dziedātāja – Latvijas krieviete (integrācijas piemērs), turklāt atraktīvi tika demonstrēta aktuālā dzimumu līdztiesība un transvestisms.
Piebildīšu: konkursa norises laikā tika pārkāpts Valsts valodas likums – dziesmu nosaukumi netika tulkoti, un šīs valsts «tumšie iedzimtie» nespēja sekot balsu dalījumam. Laikam mums ir tikai viena svešvaloda – krievu.
Kopumā apmierināts varēja būt cilvēktiesību uzraugs Nils Muižnieks. Tomēr gandrīz vainīgs viņš jutās par «nepadarītu darbiņu», uzzinot, ka ASV Valsts departamenta gadskārtējā pārskatā par situāciju cilvēktiesību jomā pasaulē nav ne vārda par vēl «negrozīto» Vēlēšanu likuma normu Latvijā…
«Kļūdu» šonedēļ laboja EDSO augstais komisārs R. Ekeuss. Viņš bija mērojis ceļu uz Latviju, lai liktu latviešiem pie sirds: Vēlēšanu likums jāmaina, piebilstot, ka grozījumi prasīšot vēl citas pārmaiņas, pareizāk – prasības. Vismaz godīgs brīdinājums agrākā melīgā mierinājuma vietā – citu prasību vairs nebūs.
NATO mums neko neuzspiež – šī frāze jau kļuvusi par sentenci. Melīgu. 5. marta «Dienā» ārlietu ministrs I. Bērziņš liecināja, ja vien žurnālisti nav kaut ko sajaukuši, ka pat ASV valsts sekretāra vietnieka Armitedža rakstīto vēstuli (par grozījumiem, protams) ministrs publiskojis, tikai «sazinājies ar amerikāņiem». Tas stipri vien atgādina kādus citus laikus.
Jaunumi partiju spektrā. Neveicās Latvijas Atmodas partijas dibinātājam Vilim Bāliņam jeb «priesterim Sergijam». Kongresa sākumā Dailes teātra lielajā zālē bija ieradušies astoņi dibinātāji un seši žurnālisti. Mana mamma savulaik teica: «Dievam visi vajadzīgi!» Protams, arī «priesteris Sergijs», bet – vai nav pārāk daudz lētticīgo?
No «TB»/LNNK izstājusies radikālākā «tēvzemiete» Palmira Lāce. Viņai nepatīkot, ka apvienība kļūstot arvien pragmatiskāka, t. i., par galveno savā darbībā uzskatot personīgās intereses. Kādu gan citu interešu dēļ no partijas būtu šķīrusies P. Lāce?
