Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš 6. martā piedalījās informatīvā sanāksmē pilsētas Tautas namā. Par svarīgām valsts ārpolitikas problēmām un situāciju pasaulē viesi iztaujāja Bauskas rajona bibliotekāri, lasītāji un vidusskolēni.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš 6. martā piedalījās informatīvā sanāksmē pilsētas Tautas namā.
Par svarīgām valsts ārpolitikas problēmām un situāciju pasaulē viesi iztaujāja Bauskas rajona bibliotekāri, lasītāji un vidusskolēni.
Līdzekļus piešķir fondi
Atis Lejiņš 1992. gadā nodibināja Latvijas Ārpolitikas institūtu. Tas veiksmīgi darbojas joprojām, lai gan nesaņem valsts atbalstu. Naudu iestādes pilnvērtīgai funkcionēšanai piešķir dažādi fondi. Projektus ir atbalstījusi Zviedrija, Dānija, Adenauera fonds un ASV Brīvības fonds, Sorosa fonds – Latvija un citas organizācijas. Institūta direktors uzskata, ka infrastruktūras nodrošināšanai būtu nepieciešami vismaz pieci procenti valsts līdzekļu.
Institūta darbības galvenie virzieni ir starptautiskās drošības pētniecība, konferenču organizēšana un specializētas bibliotēkas veidošana. Atis Lejiņš uzskata, ka institūtam pieder Baltijā lielākā starptautiskās politikas literatūras bibliotēka. To var izmantot ikviens interesents. Īpaši cītīgi bibliotēkas apmeklētāji ir studenti.
Ārpolitikas institūtā strādā pieci darbinieki. Trīs līdzstrādnieki pastāvīgi veic pētījumus, kas tiek apkopoti grāmatās un brošūrās latviešu un angļu valodā.
Notikumi mainās un attīstās
Galvenie sadarbības partneri Latvijā ir Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija. «Mans lielākais sasniegums ir tas, ka darbības desmit gadu laikā institūts varējis pastāvēt un attīstīties bez valdības atbalsta,» secina direktors. Kopš neatkarības atgūšanas ir mainījusies valsts iekšpolitika, bet ārpolitikā panākts ievērojams progress, kad Latvija jau ir kļuvusi reāla Eiropas Savienības (ES) un NATO kandidāte.
Atis Lejiņš atceras deviņdesmito gadu sākumu: «Drīz vien pēc Latvijas Ārpolitikas institūta nodibināšanas sarīkojām pirmo konferenci, lai argumentētu nepieciešamību kļūt par ES dalībvalsti. Tolaik bija skaidrs – ja nerīkosimies, «lielais brālis» – Krievija – mūs atkal ievilks savos tīklos.
Viena no slavenākajām konferencēm Rīgā notika 1996. gadā un bija veltīta Baltijas drošības jautājumiem. Apspriedē ziņojumus lasīja Zviedrijas premjers Karls Bilts un ASV bijušā prezidenta Kārtera padomnieks Zbigņevs Bržežiņskis. Tieši viņš prognozēja NATO iespējamo paplašināšanos tuvā nākotnē. Pēc vairākiem gadiem prognoze piepildījās.»
Korupcija rada draudus
Pašlaik lielākos draudus Latvijas drošībai rada iekšēji faktori – korupcija un organizētā noziedzība. Valsts «noasiņo», zaudē savu spēku, uzskata Atis Lejiņš. Politologs domā, ka tieši ES un NATO patlaban ir vienīgie spēki, kas iestājas par korupcijas izskaušanu Latvijā. Organizētā noziedzība un korupcija destabilizē situāciju ļoti plašā mērogā, kas attīstīto lielvalstu politiķiem liek būt uzmanīgiem, sekot notikumu attīstībai Latvijā un ieteikt risinājumus.
Bauskas 1. vidusskolas 12.a klases audzēkņi Ati Lejiņu iztaujāja par situāciju Afganistānā, konfliktiem Tuvajos Austrumos un globalizācijas problēmām. Bauskas Centrālā bibliotēka turpmāk varēs saņemt Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākos izdevumus, solīja Atis Lejiņš.
