Bauskā pie vairākām ēkām atrodas plāksnītes, kurās ielu nosaukumi minēti gan latviešu, gan krievu valodā.
Bauskā pie vairākām ēkām atrodas plāksnītes, kurās ielu nosaukumi minēti gan latviešu, gan krievu valodā, piemēram, Ceriņu iela, óė. Öåščķž. Uz citām mājām tie rakstīti tikai latviešu valodā, piemēram, Rīgas iela.
Vēl pastāv variants, ka plāksnītei, kurā ielu nosaukums minēts gan latviešu, gan krievu valodā, piemēram, Dārza iela, óė. Äąšēą, blakus novietota vēl viena plāksnīte – Dārza iela 42, Šaulis.
Cilvēki ir nesaprašanā, kādā valodā vai valodās būtu rakstāmi ielu nosaukumi uz plāksnītēm. Valsts valodas centra Kontroles daļas galvenā inspektore Rūta Līvija Icaka atzina, ka šajā jautājumā rīcības brīvība tiek dota pašvaldībai. Tā var pieņemt noteikumus, ka pilsētā varētu būt plāksnītes, kurās ielu nosaukumi minēti tikai latviešu valodā vai blakus valsts valodai būtu uzraksts arī svešvalodā.
Drošībai – svešvalodu
«Šo situāciju radījis Valsts valodas likums un Ministru kabineta «Noteikumi par valodas lietošanu informācijā» (nr. 292). Tie izdoti saskaņā ar minētā likuma 21. panta piekto un sesto daļu. Pēc likuma privātīpašniekiem atļauts pie mājas pielikt plāksnīti, kurā ielu nosaukums var tikt minēts arī svešvalodā. Savukārt uz valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī organizāciju ēku plāksnītēm uzraksti drīkst būt tikai latviešu valodā. It kā viss skaidrs, taču noteikumi paredz, ka līdztekus valsts valodai, piemēram, drošības apsvērumu dēļ, arī uz valsts, pašvaldības iestāžu un organizāciju ēku plāksnītēm var izmantot arī svešvalodu. Par drošības apsvērumu, piemēram, var tikt uzskatīts fakts, ka ātrās palīdzības šoferis, kurš neprot valsts valodu, stresa situācijā, kad glābjams mirstošs cilvēks, nespēj orientēties latviskajos ielu nosaukumos. Šajā gadījumā pilsētas Domei ir tiesības pieņemt lēmumu par plāksnītēm, kurās ir uzraksti gan latviešu, gan krievu valodā. Dievam žēl, taču mēs tuvojamies divvalodībai valstī,» stāstīja R. L. Icaka.
Viņa bilda, ka izveidojusies situācija ar ielu nosaukumiem Bauskā liecinot ne tikai par atbildīgo personu neizdarību, bet arī par patriotisma trūkumu. Protams, pilsētas Domi varot sodīt ar naudas summu līdz 100 latiem, ja tā nav pieņēmusi lēmumu, kas pieļauj divvalodību ielu nosaukumos.
Trūcis kontroles
Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile atzina, ka viņai ir ļoti labi zināmas ielas, kurās joprojām lasāmi uzraksti abās valodās, kaut arī noteikumi, ka ielu nosaukumiem pilsētā jābūt tikai latviešu valodā, pieņemti jau 1998. gadā. «Acīmredzot pilsētas Domes attiecīgās institūcijas pārstāvjiem jāapstaigā apsaimniekotāju objekti – ēku grupas SIA «Bauskas nami», pašvaldības uzņēmuma «Namu pārvalde» mājas, kā arī privātmājas – un ar zīmuli jāpieraksta, no kura prasīt atbildību. Atzīstu, ka noteikumu izpilde netika pietiekami kontrolēta, kaut arī tā ir svarīga. Tāpēc jau noteikumi tiek pieņemti,» informēja Ā. Gaile.
Savukārt «Namu pārvaldes» namsaimniecības speciāliste Lilita Stepanoviča atzina, ka uzņēmuma apsaimniekošanā esošo ēku Biržu ielā 5 vēl joprojām rotā divas plāksnītes – vienā minēts uzraksts abās valodās, otrā – Biržu iela 5. «Tā noteikti ir aizķeršanās, un tuvākajā laikā plāksnītes tiks nomainītas ar jaunām, kas atbildīs pilsētas Domes noteiktajiem standartiem. Jaunā plāksnīte ir aptuveni 30 centimetru augsta un 18 centimetru plata, tās augšā jāraksta ielas nosaukums, vidū numurs un apakšā ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs, piemēram, Biržu iela 5, Namu pārvalde,» skaidroja L. Stepanoviča.
Viens no privātmāju īpašniekiem, kurš vēlējās palikt anonīms, atzinās, ka veco plāksnīti nemainot pret jaunu dārdzības dēļ. Tā maksājot aptuveni astoņus latus.
