www.bauskasdzive.lv
Par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas dienā, 11. novembrī, zīmīgā vietā Brīvības bulvārī Bauskā – pie Brīvības pieminekļa, pie stēlām, kur iekalti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi, un pie komunistiskā terora gados cietušajiem veltītās piemiņas vietas – pulcējās zemessargi, jaunsargi, novada domes vadība un pašvaldības pārstāvji, vairāk kā tūkstotis iedzīvotāju.
Svinīgo piemiņas brīdi vadīja Bauskas Tautas teātra aktieris Dāvis Zāģers, minot vēstures faktus, akcentējot, ka laikaposms no Latvijas Republikas proklamēšanas dienas līdz 1919. gada 11. novembrim uzskatāms par vienu no sarežģītākajiem laikiem Latvijas vēsturē. Tā gada laikā, lai nosargātu Latvijas valstisko neatkarību, tika izcīnītas vairākas kaujas, 11. novembra cīņas bija izšķirošās. «Mēs pulcējamies, lai godinātu cīnītājus, Latvijas armijas uzvaras pamatā bija karavīru drosme, neatlaidība un varonība,» sacīja sarīkojuma vadītājs.
Klātesošos uzrunāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Viņš atgādināja, ka 11. novembrī godinām varoņus, kuri cīnījušies, lai mums būtu sava valsts, sava valoda, lai mēs varam strādāt savas ekonomikas apstākļos, dzīvot ar savu kultūru. «Mēs pieminam arī varoņus, kas arī citos gados iestājušies par valsts neatkarību – tie ir bijuši gan četrdesmitie gadi, gan piecdesmitie, kad mežabrāļi cīnījās, Atmodas laiks, kad daudzi varoņi iestājās par Latvijas brīvību. Un arī pašlaik tiek izcīnīta cīņa par neatkarības un brīvības pastāvēšanu – mēs zinām, ka ir Latvijas cilvēki, kas cīnās arī Ukrainas frontē, un arī šī cīņa ir par mūsu brīvību, par Latvijas valsts neatkarību. Agresorvalsts joprojām ir drauds, tādēļ mums īpaši svarīgi un cienāmi ir Bruņotie spēki, Zemessardze, jaunsargi. Es īpaši pateicos visiem viņiem un viņu tuviniekiem. Paldies arī visiem tiem, kas sniedz atbalstu Ukrainai, jo lielā mērā arī tur izšķiras Latvijas tālākais brīvības liktenis,» piemiņas brīdī sacīja A. Okmanis.
Atbalstu Ukrainai dziesmā «Oi u luzi chervona kalyna» izdziedāja jauktā kora «Mežotne» vīru grupa (diriģente Mārīte Jonkus), kas visa sarīkojuma gaitā izpildīja patriotiskas latviešu karavīru dziesmas. «Īpaši labs akcents piemiņas brīdī bija kora vīru grupas dziedājums,» sacīja baušķeniece Mārīte, piebilstot, cik priecīgi pārsteigta viņa esot par daudzajiem baušķeniekiem, kas atnākuši pie pieminekļa un uz lāpu gājienu – pulks ģimeņu ar bērniņiem un tik daudzi jaunsargi. «Bauskas Dzīve» saskaitīja, ka bija ap 120 jaunsargu kopā ar instruktoriem.
Jaunsardzes rindas svētku brīdī Lāčplēša dienā papildināja jaunie valsts patrioti – kopumā 53 jauni biedri pie Brīvības pieminekļa norunāja svinīgo solījumu, to noslēdzot ar skaļu kopīgu apņemšanos: «Augsim Latvijai»!
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. Bauskas kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Kaspars Kokins atgādināja stāstu par seno Latvijas valsts karogu, uzsvēra vēsturisko mācību – savstarpēji cīnoties cilts pret cilti, nespējot vienoties, mēs pazaudējām savu valsti un neatkarību. Vienotībā ir spēks, un K. Kokins arī aicināja novembrī ikvienu apliecināt savu vienotību valstij, godinot kritušos cīnītājus, iededzot svecītes, nēsājot sarkanbaltsarkanās lentītes.
Svētku brīdī vairāki zemessargi no 1. Rīgas brigādes 53. Bauskas kājnieku bataljona saņēma apbalvojumus. Paužot atzinību par pašaizliedzīgu, godprātīgu un priekšzīmīgu dienesta pienākumu pildīšanu, izrādot centību un iniciatīvu, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu 1. Rīgas brigādes attīstībā, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes krūšu zīme ar pulkvežleitnanta Normunda Baranova pavēli piešķirta kaprālei Inai Sandusai.
Izsakot atzinību par pašaizliedzīgu un operatīvu rīcību dienesta biedra dzīvības glābšanā, ar 53. kājnieku bataljona krūšu zīmi apbalvoti vecākais zemessargs Vitolds Keišs un zemessardze Ineta Ruhocka.
Izsakot atzinību par paveikto darbu un teicamo dienestu, ar 53. kājnieku bataljona krūšu zīmi apbalvoti kaprālis Rolands Skrimblis, kaprālis Toms Lasis, vecākā zemessardze Elīna Ternovska un vecākā zemessardze Vita Staņulāne.
Par ieguldījumu 11. novembra svētku sarīkojuma organizēšanā 53. kājnieku bataljona Goda rakstu K. Kokins pasniedza Bauskas kultūras centra direktoram Jānim Dūmiņam.
Spēka vārdus svinīgajā piemiņas brīdī sacīja arī mācītājs Aivars Siliņš, uzrunu sākot ar 19. – 20. gs. angļu domātāja, rakstnieka un teologa Gilberta Kīta Čestertona viediem vārdiem: «Īstens kareivis cīnās ne dēļ ienaida pret tiem, kas viņam pretim, bet aiz mīlestības pret tiem, kas aiz viņa muguras.» Tādējādi mācītājs aicināja cīnīties, nevis naida vadītiem, bet mīlestībā pret tiem, ko jāaizstāv.
Pēc svinīgā piemiņas brīža cilvēki nolika svecītes pie pieminekļa un kārtojās lāpu gājienam pa Uzvaras un Kalna ielu līdz Rātslaukumam. Tiem, kam nebija savu gaismekļu līdzi, lāpas dalīja Kultūras centra darbinieki. Gājiens pilsētas centrālās ielas vērta uguns upē, klātesošie lēsa, ka tajā piedalās ap diviem tūkstošiem iedzīvotāju. Tik iespaidīgas Lāčplēša dienas svinības sen nepieredzētas. To veicina arī Jaunsardzes kustības aktivizēšanās – par turpat vai katru mazo jaunsargu īkšķi turēja un lepojās mammas, tēti, omītes un opīši.
Reklāma