Latviešiem ir diezgan izteikta vainas apziņa. Verga dvēsele – šāds apzīmējums kā lāsts nāk no vēstures dzīlēm, no vācu un krievu jūga.
Latviešiem ir diezgan izteikta vainas apziņa. Verga dvēsele – šāds apzīmējums kā lāsts nāk no vēstures dzīlēm, no vācu un krievu jūga. Latviešu leģionāru piemiņas diena 16. marts ir mūsu pašapziņas niecības pakāpes mērs.
Volhovas purvos un Kurzemes cietoksnī kritušie latviešu zēni un dzīvi palikušie leģionāri pat neatkarīgā Latvijā nav raduši gudru aizstāvību pret pasaules varenajiem, kuri, nevis latvieši, 1945. gadā Jaltā dalīja Eiropu un kuri pēkšņi it kā neko vairs nesaprot.
Dzejnieks Andrejs Eglītis asus vārdus teica par mūsu skolām: kādi skolotāji, tādi skolēni. Viņš bijis pārsteigts, kad ciemu reizē kādā klasē bērni nav varējuši nodziedāt valsts himnu. Skolotāja taisnojusies: mēs vēl neesam iemācījušies. Šis VĒL bijis desmit gadu pēc neatkarības atgūšanas.
A. Eglītim neizprotama esot arī cīkstēšanās ap Kārļa Ulmaņa pieminekli: «Es to būtu sen uzcēlis, turklāt Rīgas centrā, nevis «mežā» kā represētajiem.» Šonedēļ A. Eglītis saņēma balvu par mūža ieguldījumu literatūrā.
Kristiana Lībane, «Latvijas ceļa» frakcijas vadītāja Saeimā, par «liktenīgu drāmu» nosauca to, kas pašlaik notiek ap latviešu valodu un spiedienu no Rietumu institūcijām. Cik gan sen duetā ar to pašu komisāru Stūlu, ko A. Eglītis dēvē par izcilu sacerējumu rakstītāju, K. Lībane apgalvoja, ka jaunpilsoņi būšot kā traki uz valsts valodas mācīšanos. Diemžēl viņi apvieno spēkus, lai tas nebūtu jādara.
Rīgas Domes pašreizējais sastāvs ir ļoti labvēlīgs rosībai vecās ideoloģijas laukā. Krievijas vēstniecība Latvijā ieteikusi Uzvaras piemineklim piešķirt statusu ar starptautisku antifašistisku nozīmi. Tas ir pareizi, jo MĒS uzvarējām – saka vieni; šis Pārdaugavas monstrs, kas kļuvis par mūsu valstij naidīgu aprindu pulcēšanās un «pļasku» vietu, ir jāaizvāc – uzskata citi. Ir arī priekšlikums – atbilstoši «nopelniem» uzcelt vēl varenāku pieminekli ar antikomunistisku statusu – taisnīgi un demokrātiski.
Mūžīgas vainas apziņas mocītie latvieši, tikuši pie pašu ieteiktu likumu garantētām iespējām, kļuvuši visai uzņēmīgi. Viņi brauc pa tālām jūrām un dalās iespaidos ar televīzijas skatītājiem, bet mājās palikušie vēl dala atlikušo – ne vien miljoniem vērtu projektu «kabatas naudu» vismaz piecu procentu apmērā, bet arī neaizsargātiem tautiešiem viltīgi atņemtos īpašumus. Par notiekošo šajā jomā visu nedēļu stāstīja radiožurnālists Aidis Tomsons. Pārāk drosmīgi.
Kamēr vieniem dzen pēdas, citus atbrīvo pret galvojumu. Tā noticis ar gaļas kontrabandas lietā apsūdzēto Aleksandru Basu. «Mans tautietis sēdēja cietumā, un es devu galvojumu,» vienā mierā skaidroja Saeimas deputāts Jakovs Pliners. Ja Basam labpatiksies pazust, galvotājam jāmaksā… 250 latu.
Daudz lielāka summa būšot valsts kasē jāieskaita acīmredzot ar mazvērtības kompleksiem sirgstošiem jauniešiem, kuri Bauskā telefoniski vairākkārt «mīnēja» abas vidusskolas. Labi vēl, ka nešauj – kā spēcīgas demokrātijas valstīs – atzina kādas skolas kancelejas darbiniece.
