Ceļu policijas statistika vēsta, ka pērn Latvijā ceļu satiksmes negadījumos ievainojumus guvuši 1657 gājēji, no kuriem 323 bijuši bērni. Bojā gājuši 186 gājēji, tajā skaitā 12 bērnu. «Šķērsoja ielu un… tika notriekts».
Ceļu policijas statistika vēsta, ka pērn Latvijā ceļu satiksmes negadījumos ievainojumus guvuši 1657 gājēji, no kuriem 323 bijuši bērni. Bojā gājuši 186 gājēji, tajā skaitā 12 bērnu.
«Šķērsoja ielu un… tika notriekts»
Arī mūsu rajonā gan pērn, gan šogad reģistrēti vairāki ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gājēji.
Bauskas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Aigars Starodubcevs informēja, ka šī gada janvārī un februārī notikuši deviņi ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši desmit gājēju, bet trīs zaudējuši dzīvību. Salīdzinājumā ar situāciju pērn šajā pašā laika periodā, šogad negadījumu, cietušo un bojā gājušo skaits ir samazinājies, taču nedaudz pieaudzis to nelaimju skaits, kurās cietuši bērni. No gada pirmajos divos mēnešos reģistrētiem deviņiem negadījumiem, kuros cietuši gājēji, četros bijuši iesaistīti bērni. Par laimi, neviens no gūtajiem ievainojumiem nav gājis bojā.
A. Starodubcevs, pārlapojot žurnālu, kurā Ceļu policija fiksē satiksmes negadījumus, atzīst, ka nelaimes gadījumi, kuros iesaistīti gājēji, ir visai līdzīgi: «Bauskā, Plūdoņa un Kalna ielas krustojumā, gājēja šķērsoja krustojumu pie aizliedzošā sarkanā gaismas signāla tuvu braucoša automobiļa priekšā un tika notriekta. (..) Bauskā, Kalna ielā pretī mājai nr. 3, gājējs šķērsoja ceļu neatļautā vietā, pārkāpjot pāri brauktuves nožogojumam, un tika notriekts. (..) Gājējs tumšā diennakts laikā gāja pa ceļa braucamo daļu neapgaismotā ceļa posmā bez atstarojošiem elementiem apģērbā un tika notriekts. (..) Gājējs tumšā diennakts laikā bez atstarojošiem elementiem apģērbā gāja pa braucamās daļas vidu, tika notriekts un negadījuma vietā nomira.»
Pat uz «zebras» nav droši
Pēdējā laikā Latvijā notikuši vairāki satiksmes negadījumi, kuros cietuši gājēji, atrazdamies uz gājēju pārejas. Arī bērni kļuvuši par neuzmanīgu autovadītāju izraisītu satiksmes negadījumu upuriem. Tas liecina, ka gājējs nevar justies drošs, šķērsojot ielu pat speciāli tam paredzētās vietās.
Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers ierosinājis sākt policijas kampaņveida pārbaudes, lai noskaidrotu, kā autovadītāji ievēro gājēju tiesības uz pārejām. Pirms O. Brūvers ieteica Valsts policijas priekšniekam J. Rekšņam organizēt gājēju pāreju uzraudzīšanu un noteikumu pārkāpēju stingru sodīšanu, marta sākumā šādu pārbaudi Bauskā veica mūsu rajona Ceļu policijas darbinieki. Policisti kopā ar rajona Policijas pārvaldes nepilngadīgo lietu inspektori Māru Danielsoni (Blušu) raudzījās, kā tiek ievēroti ceļu satiksmes noteikumi pilsētā. Pie Bauskas 1. vidusskolas rīta stundās, starpbrīžos un pēcpusdienās kustība pa «zebru» ir visintensīvākā, taču kārtību nodrošina luksofors, kurš autovadītājiem liek apstāties un ļaut ielu šķērsot gājējiem.
Vai «snaudošais policists» līdzētu?
Pārbaudes laikā Ceļu policijas inspektori vēroja notiekošo arī pie Bauskas 2. vidusskolas.
Vietā, kur būtu nepieciešama gājēju pāreja, jau kopš neatminamiem laikiem atrodas autobusa pietura. Gājēju pāreja atrodas dažus desmitus metru tālāk no ieejas mācību iestādē, un būtu patiesi nereāli vēlēties, lai bērni mērotu šo attālumu līdz «zebras» vietai. Ērtāk ir, izkāpjot no autobusa, tūlīt šķērsot ielu un nokļūt skolā. Arī starpbrīžos neviens taču nemeklēs krustojumu vai gājēju pāreju, lai šķērsotu ceļu, ja daudz izdevīgāk ir, pārskrienot ielu, uzreiz vērt veikala durvis…
Ceļu policijas darbinieki pat nezināja ieteikt, kāds būtu risinājums, lai ielas šķērsošana pretī Bauskas 2. vidusskolai nebūtu tik riskanta. Gājēju pāreju ierīkot nav iespējams, jo tur atrodas autobusa pietura. Ierobežot ātrumu līdz 30 kilometriem stundā? Izveidot «snaudošos policistus», kas autovadītājam, vēlas viņš to vai ne, liktu samazināt braukšanas ātrumu līdz minimumam, ja vien, protams, viņš speciāli nav nodomājis atstāt savu auto bez kartera vai kādas citas detaļas.
Situāciju pie Bauskas pamatskolas, Kristīgās pamatskolas un Bauskas vakara vidusskolas drošāku dara metāla nožogojumi jeb tā saucamie «aploki», kas pārgalvīgākajiem skolēniem atgādina, ka pirms ielas šķērsošanas ir jāpārliecinās par drošību. Diemžēl ne visi ceļam pāri dodas gājējiem paredzētās vietās. Daži pat tā īsti nesaprata ceļu policista aizrādījumu par ielas šķērsošanu neatļautā vietā, jo vairākiem pusaudžiem šķita, ka ielu drīkst pāriet tur, kur tas nepieciešams.
Noteikumi jāzina
Pārbaudes dienā Ceļu policijas darbinieki sodīja vienu autovadītāju. Viņš ignorēja ceļa zīmi «Gājēju pāreja» un neapstājās, lai palaistu gājēju, kurš vēlējās šķērsot ielu pie apļveida krustojuma pretī Universālveikalam.
Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 111. punkts nosaka: «Vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis, lai dotu ceļu gājējam, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, ja viņš varētu tikt traucēts vai apdraudēts.»
CSN 112. punkts autovadītājiem norāda: «Ja transportlīdzeklis apstājies vai stāv pirms neregulējamas gājēju pārejas, citu transportlīdzekļu vadītāji var turpināt ceļu tikai tad, kad ir pārliecinājušies, ka transportlīdzekļa priekšā neatrodas gājēji.» Šajā situācijā īpaši jāuzmanās, šķērsojot brauktuvi ar vairāk nekā divām kustības joslām, jo nereti priekšā apstājies automobilis aizsedz pa brauktuvi ejošu gājēju un, turpinot braukšanu, transporta līdzeklis var izraisīt sadursmi.
Gājējiem CSN 15. punkts vēsta, ka viņiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām, bet, ja to nav, tad krustojumos utt. Pirms uzsākt brauktuves šķērsošanu, gājējam vispirms būtu jāizvērtē situācija – vai automobilis, kas strauji tuvojas, paspēs nobremzēt pirms gājēju pārejas un vai autovadītājs gājēju pamanīs. Būtu ļoti vēlams, ja gājēji atcerētos veco labo drēbnieku teicienu par mērīšanu septiņas reizes, pirms ķerties pie griešanas. Šī tautas gudrība itin labi attiecināma arī uz situāciju ceļu satiksmē.
