Pilsētas novadpētniecības un mākslas muzejā aplūkojama vaska figūru izstāde. Tā eksponēta Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» plašajā izstāžu zālē.
Pilsētas novadpētniecības un mākslas muzejā aplūkojama vaska figūru izstāde. Tā eksponēta Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» plašajā izstāžu zālē.
Bālas sejas un stings skatiens
Ap 20 Latvijas vēsturē nozīmīgu personību skatītāju uzlūko ar glāžainām stikla acīm. Parādes drānās tērptu personāžu gludā «āda» izstaro dīvainu, diezgan baisu vēsumu. Dažu tēlu pārsteidzošā līdzība ar «oriģinālu» šausmās liek sastingt no domas vien, ka viņi tūdaļ varētu pastiept roku sveicienam. Aizsaules dārzu efekta un hiperreālisma savienojums rada pretrunīgas emocijas. Iespējams, ka pārāk jūtīgiem cilvēkiem vaska figūru izstādes nemaz nebūtu vēlams apmeklēt. Kādai baušķeniecei kļuvis slikti jau pēc pāris minūtēm, stāsta muzeja darbinieces. Tomēr vaska figūru vērošana visā pasaulē ir ļoti iecienīta nodarbe, kas neapstrīdami satur aizraujošus spēles elementus. Pieaugušie, gluži tāpat kā bērni, visvairāk vēlas sevi iemūžināt fotogrāfijā kopā ar kādas populāras personas vaska figūru.
Krēslā sēž Ēvalds Valters
Eksponātus izstādei piedāvājis Latvijas Vaska figūru muzejs, ko izveidojuši tēlniecības neparastā žanra entuziasti, stāsta Novadpētniecības un mākslas muzeja speciāliste Ilga Balode. Figūru autori ir Rīgas lietišķās mākslas koledžas pedagogi – tēlnieki Kirils Panteļejevs un Kārlis Alainis. Viņi kolekciju atveda uz Bausku un piedalījās darbu montēšanā. Muzejs saņēma daudzas kastes ar rokām, kājām galvām un torsiem. No šīm detaļām sastāv katra figūra. Torss ir veidots no sintētiska materiāla, bet galva, plaukstas un pēdas – no vaska. Tas ir «dzīvs» materiāls un strauji reaģē uz temperatūras maiņām, tāpēc mākslas darbu glabāšanā un eksponēšanā jāievēro stingras prasības. Visiem personāžiem ir noteikta laikmeta modei atbilstoši tērpi.
Pie klavierēm gluži kā dzīvs sēž Raimonds Pauls, šaha galdiņu saspringti vēro Mihails Tāls, bet Ēvalds Valters omulīgi iekārtojies klubkrēslā ar grāmatu rokās. Latvijas vecākā aktiera figūra īpašu uzmanību saista ar to, ka ekspozīciju papildina viņa personiskās mantas – paklājiņš, stāvlampa un atpūtas krēsls.
Mākslinieku piedāvāto risinājumu atzinīgi novērtējusi Ēvalda Valtera atraitne Vera Gribača. Kad bijusi izgatavota dzejnieces Aspazijas figūra, Vera Gribača atnesusi savus trīsdesmito gadu stila šņorzābaciņus, lai Raiņa līdzgaitnieces tēls būtu nevainojams.
Māksla jābauda ar acīm
Visai grūti izstādē atpazīstama Krievijas ķeizariene Katrīna II. Viņa šķiet pārlieku trausla un neatbilstoša stereotipam par ražena auguma valdonīgu dāmu. Vaska figūru muzeja darbiniekiem daudz raižu sagādā dažu skatītāju gluži patoloģiskā vēlme visu aptaustīt ar rokām. Ķeizarienes vaska krūtis esot saskrambātas, Kurzemes hercogam Jēkabam nošņāpts bārdiņas fragments, bet Eduarda Pāvula cigārs kļuvis par dažiem centimetriem īsāks.
Vēl ļaunāks liktenis piemeklējis Arnolda Švarcenegera vaska figūru. Iepriekšējā izstādē Ventspilī tā ir tiktāl sapostīta, ka Bauskā vispār netiek eksponēta. Viens tēlniecības darbs maksā ap Ls 3000, tādēļ skatītāju neadekvāta rīcība iestādei nodara lielus zaudējumus. Mākslas izstādēs taču neviens nemēģina izgriezt gleznas fragmentu vai paķert līdzi kādas skulptūras pirkstu!
Vaska figūru mākslas pirmsākumi meklējami vēl 18. gadsimtā. Vislielākie nopelni tās popularizēšanā ir Austrijā dzimušai Marijai Tiso. Viņas vārdā nosaukts Eiropā plašākais vaska figūru muzejs, kas atrodas Londonā.
