Notiesāts apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175. panta 3. daļas, šī gada 22. februārī Tiesas zāli konvoja pavadībā atstāja nepilngadīgais Vecumnieku pagasta iedzīvotājs Monvids Ērglis. Nebrīvē viņam būs jāpavada trīs gadi un viens mēnesis.
Notiesāts apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175. panta 3. daļas, šī gada 22. februārī Tiesas zāli konvoja pavadībā atstāja nepilngadīgais Vecumnieku pagasta iedzīvotājs Monvids Ērglis. Nebrīvē viņam būs jāpavada trīs gadi un viens mēnesis.
Savdabīgs rekords
Tiesas dienā, 22. februārī, Monvidam bija tikai 16 gadu, bet viņš jau trešo reizi sēdēja uz apsūdzēto sola. Kaut gan mātes mīlestība zēnam bija liegta, jo māte no viņa atteicās pēc bērna piedzimšanas, Monvidam bija divas mīlošas vecmāmiņas un tēvs, kurš spēja dēlu gan materiāli nodrošināt, gan piedalīties audzināšanā. Vecmāmuļas dzīvoklis bija labiekārtots, arī maizītes nekad netrūka. Bet tā vien šķita, ka puika bija nācis pasaulē aiz pārpratuma, nevis lai pildītu kādu derīgu dzīves uzdevumu. Tikko beidzis Vecumnieku vidusskolā 7. klasi, Monvids jau sāka meklēt piedzīvojumus un domāja, kā tikt pie vieglas naudas. Tēvs veda dēlu pie psihiatra, iekārtoja sanatorijas tipa internātskolā, lai piespiestu vismaz iegūt pamatizglītību. Visas pūles izrādījās veltīgas, jo Monvids no šīs skolas aizbēga jau pēc pirmā mācību semestra. Mācīties bija slinkums, bet sveša manta, kas atradās aiz atslēgas, pievilka kā magnēts.
Atkārtoti apzog savu skolu
To, ka vismaz vajadzēja pabeigt pamatskolu, lai apzinātos nosacītā soda būtību un iespējamās sekas, Monvids saprata pārāk vēlu. Tiesa jau divas reizes viņu bija sodījusi par svešas mantas piesavināšanos un abas reizes piespriedusi nosacītu sodu. Pēdējā tiesas sēde notika 2001. gada 9. novembrī. Monvidam piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un divus gadus pārbaudes laika. Taču 2002. gada 5. janvārī viņš, bruņojies ar cirvi un citiem ielaušanās rīkiem, atkal gāja apzagt bijušo skolu. Šoreiz viņu pavadīja kāds draugs, kuram bija tikai 13 gadu. Abi zēni nolēma iegūt naudu, drēbes un pārtiku, lai bēgtu no mājām.
Monvids plānoja ielauzties arī Vecumnieku pagasta policijas iecirknī, lai iegūtu kādu ieroci. Viņaprāt, tas bija nepieciešams pašapziņas uzturēšanai turpmākajās zagļa gaitās. Jaunākajam draudziņam nepiemita noziedzīgas tieksmes un viņš spēja aiziet tikai līdz skolas durvīm. Tajā laikā puikam ļoti sāpēja vecāku strīdi un šķiršanās, savu protestu viņš gribēja izteikt, aizbēgot no mājas, taču nespēja piedalīties savas skolas apzagšanā. Monvids mācību iestādi devās aplaupīt jau otru reizi.
Izlauzis ārējās durvīs prāvu caurumu, jaunietis iekļuva skolā, kur viss jau iepriekš bija izzināts. Viņš krāva somā darbinieku personiskās mantas, skolai piederošas lietas, neaizmirsdams arī pārtikas produktus virtuvē, kas izrādījās neaizslēgta. Otrā stāvā barbariski ar cirvi atlauzis mācību pārzines kabinetu, Monvids pievāca dārgo skolas datorkomplektu un radiomagnetofonu «Panasonic». Nepilngadīgais nejēga šīs, kā arī citas mantas izmeta no otrā stāva pa logu sniegā, lai pēc tam savāktu. Kāds cits draudziņš, kurš viņam simpatizēja un neprata novērtēt, ka pats izdara kriminālnoziegumu, gādīgi palīdzēja zagto mantu slēpšanā, noglabājot tās savā tukšajā dzīvoklī. Tur policijas darbinieki atrada skolai nozagto, kas kopā ar darbiniekiem nolaupītajām mantām tika novērtēts 690,22 latu vērtībā. Lielāko daļu mantu skola atguva, taču pa logu izmestais datora sistēmbloks bija sadauzīts un lietošanai nederīgs. Par to un vēl trūkstošo Vecumnieku vidusskolas direktors tiesā pieteica cilvilprasību Ls 100,22 apmērā, ko nāksies segt Monvida tēvam no darba algas.
Cietuma kamerā jokus nepazīst
Neizglītotības dēļ Monvids nosacīto sodu neuztvēra nopietni, jo nekas viņa dzīvē nemainījās. Tiesneša vārdi par nevainojamu uzvešanos nosacītā soda laikā nenonāca līdz apziņai. Pēc pēdējā nozieguma izdarīšanas puisis tika apcietināts un atkal ievietots iepriekšizmeklēšanas cietumā. Tikai tad, kad nācās sastapties ar cietuma dzīves «jaukumiem», nāca apskaidrība. Laiks, kuru Monvids divas reizes pēc kārtas pavadīja iepriekšizmeklēšanas cietumā, viņa apziņā atstās neizdzēšamas pēdas. Pakļauts pārējo cietumnieku nežēlīgai varmācībai, M. Ērglis jau agrāk tiesai bija sūtījis izmisīgas vēstules, lūdzot ātrāk izskatīt viņa lietu, lai pārtrauktu seksuālo varmācību, ar kādu līdz tam viņš nebija saskāries. Taču dzīves mācība pārāk ātri aizmirsās.
Tiesai šoreiz bija iespēja lietu izskatīt jau 22. februārī. Piespriesto brīvības atņemšanas sodu līdz pilngadībai Monvidam Ērglim tagad nāksies pavadīt līdzaudžu vidū Cēsu pāraudzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
