Jautājumu par Kinodirekcijas privatizāciju atkārtoti izskatīs rajona Padomes sēdē 21. martā. Tā nolemts rajona Padomes finanšu komitejas sēdē 14. martā.
Jautājumu par Kinodirekcijas privatizāciju atkārtoti izskatīs rajona Padomes (RP) sēdē 21. martā. Tā nolemts rajona Padomes finanšu komitejas sēdē 14. martā.
Šo faktu apstiprināja rajona Padomes un finanšu komitejas priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Jau vēstīts, ka RP sēdē pagājušā gada decembrī tika izskatīts jautājums par rajona pašvaldības uzņēmuma «Kinodirekcija» nodošanu privatizācijai. Balsojumā neizdevās pieņemt lēmumu. Toreiz savus priekšlikumus par ēkas turpmāko apsaimniekošanu – kultūras centra izveidi – bija iesniegusi arī pilsētas Dome. Pārņemot pilsētai stratēģiski svarīgu objektu, pašvaldība pielāgotu to jauniešu vajadzībām, lai viņiem būtu, kur pulcēties un saturīgi pavadīt laiku.
Vajag prāvas summas
RP priekšsēdētājs A. Okmanis «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka no pilsētas Domes nav saņemti reāli priekšlikumi, saimnieciski aprēķini par iespējām ēku turpmāk uzturēt. «Lai Kinodirekcijas namu saremontētu, nepieciešams vismaz 200 tūkstoš latu, bet pilsēta bija gatava šogad ieguldīt tikai astoņus tūkstošus. Bauskā ir daudz citu īpašumu, kuriem nepieciešami līdzekļi. Rajona Padome ir atbildīga par ēkas turpmāko likteni. Interese par šī objekta apsaimniekošanu ir, atbilstoši likumam mēs to nododam privatizācijai,» sacīja A. Okmanis.
Pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile «Bauskas Dzīvei» stāstīja, ka arī šoreiz pilsētas Dome uztur spēkā iepriekšējos priekšlikumus un ir gatava pārņemt apsaimniekošanā Kinodirekcijas ēku.
Vēlas piesaistīt uzņēmējus
«Jau pašvaldību vēlēšanu laikā pagājušā gadā gandrīz katras partijas priekšvēlēšanu programmā bija minēts, ka jāuzlabo darbs ar bērniem un jauniešiem Bauskā,» sacīja Domes priekšsēdētājas palīdze Māra Bite. Ir daudz jauniešu, kuri neciešamu mājas un citu apstākļu dēļ atrodas uz ielas. Pilsētas jaunatnei vajadzīga vieta, kur atnākt un darboties. M. Bite stāstīja, ka 2001. gadā ievēlētiem deputātiem ir apņemšanās kinoteātra ēku piemērot jaunās paaudzes interesēm. Tur varētu demonstrēt kino, ierīkot nodarbību, dažādu galda spēļu zāli, interneta kafejnīcu u. c. Priekšsēdētājas palīdze atzina, ka par šiem jautājumiem jau runāts ar uzņēmējiem.
«Protams, ka šāds sociālais centrs nekad nenesīs pašvaldībai peļņu. Esam domājuši, kā reāli piesaistīt dažādu sabiedrisko fondu līdzekļus. Centra izveide nav vienā gadā padarāms darbs,» tā M. Bite.
Jāizzina jauniešu viedoklis
Pūles, kas ieguldītas šāda centra izveidē, vienmēr attaisnojas, secināja Īslīces pagasta Ģimenes un jauniešu sociālā atbalsta centra vadītāja Inese Cinovska. «Mēs brīnāmies par vandalismu kapos un narkomāniju. Bet ko viens Bērnu un jauniešu centrs var izdarīt? Tā ir interešu izglītība, tās ir nopietnas nodarbības, bet varbūt jaunieši grib aiziet spēlēt galda spēles vai kompjūterspēles?» sacīja I.Cinovska.
Ja pilsētā taptu šāds centrs, ieguvēji būtu ne tikai jaunieši. Varētu rīkot arī pasākumus pieaugušajiem. Kāpēc gan neizveidot pilsētas iniciatīvu centru? Mūsdienās varbūt pat vairāk nekā agrāk jūtamas dažādu paaudžu saprašanās problēmas, bet vai mēs varam tās risināt, cits par citu nedomājot?
Īslīces pagasta Ģimenes un jauniešu sociālā atbalsta centra jauniešiem veikta aptauja, kurā bijis jautājums «Kāpēc tu nāc uz centru?» Atbilde bijusi vienkārša: «Bet kur tad citur lai es eju?» Baušķenieki, vakarskolas audzēkņi, Jānis Dūmiņš un Gatis Zotovs atzina, ka vairākkārt vērsušies Domē ar priekšlikumiem veidot dažādus pasākumus jauniešiem, bet problēma esot telpu trūkums. Tagad puiši mēģina jauniešus aicināt kopā Skaistkalnē.
