Tāds moto bija atceres sarīkojumam, kurš notika 17. martā Ceraukstes tautas namā un kurā pieminēja Latvijas armijas pirmo virspavēlnieku pulkvedi Oskaru Kalpaku, latviešu leģionā iesauktos un represētos pagasta iedzīvotājus.
Tāds moto bija atceres sarīkojumam, kurš notika 17. martā Ceraukstes tautas namā un kurā pieminēja Latvijas armijas pirmo virspavēlnieku pulkvedi Oskaru Kalpaku, latviešu leģionā iesauktos un represētos pagasta iedzīvotājus. Pasākumu vadīja Ceraukstes pagasta kultūras darba organizatore un Daugavas Vanagu (DV) Ceraukstes nodaļas vanadzēnu vadītāja Inita Gilberte.
Atceres pēcpusdienā piedalījās vairāk nekā 70 ceraukstiešu un viesu. Jaunie vanadzēni stāstīja par mācībām, sportu, citām aktivitātēm. Vanadzēni dziedāja un runāja Viļa Plūdoņa un Leonīda Breikša dzeju. Par Oskaru Kalpaku stāstīja dzejnieka Vitauta Ļūdēna brālis Daumants Ļūdēns, kurš ir aktīvs DV Ceraukstes nodaļas biedrs. Bauskas Lietuviešu biedrības ansamblis «Dobilelis» dziedāja gan latviešu, gan lietuviešu dziesmas.
Par latviešu leģiona rašanos vēstīja DV Ceraukstes nodaļas priekšnieks Paulis Vīgants. Visvairāk latviešiem pāri darījušas divas lielvalstis – Krievija un Vācija. Vecākai paaudzei vēl atmiņā nodevīgais un slepenais krievuvācu t. s. Molotova-Ribentropa nolīgums un Baltijas valstu okupācija.
Diemžēl šodien uzradušies dažādi spriedelētāji, kas aizstāv komunismu un sarkano armiju, arī tur dienējušos latviešus, kuri gāja uzbrukumā, kliedzot: «Za Staļina!» (par Staļinu!). Turpretī latviešu leģionāri nekad nav klieguši – par Hitleru vai par nacionālsociālistisko Vāciju! Viņi cīnījās, lai Latvijā neatkārtotos Baigais gads. Pirmajos vācu okupācijas gados cīņās pret PSRS latvieši pieteicās brīvprātīgi, bet 1943./44. gadā vācu okupācijas iestādes izsludināja latviešu mobilizāciju un no armijā iesauktiem izveidoja latviešu leģiona 19. un 15. divīziju. Abas latviešu divīzijas 1944. gada martā kopā cīnījās Veļikajas upes krastos, tāpēc 16. marts tika pasludināts par latviešu leģiona dienu.
Latvieša brīvības balsi var gan uz laiku apslāpēt, bet lielā spēkā tā ceļas no jauna, pārvēršoties leģendā. Par to atgādināja DV Ceraukstes nodaļas vīru vokālais ansamblis, dziedot latviešu kara dainas un leģionāru dziesmas. Atceres sarīkojuma noslēgumā runāja Ceraukstes pagasta priekšsēdētājs Vitauts Dzenis. Viņš bija zēns, kad 1949. gada 25. martā ar vecākiem tika deportēts uz Sibīriju. Vitauts Dzenis uzsvēra, ka pagājis vairāk nekā 50 gadu, taču pārdzīvotais vēl šodien ir spilgtā atmiņā.
V. PAULIS Ceraukstē
