SIF: Ekonomiskā nevienlīdzība spēlē izšķirošu lomu sabiedrības saliedētībā

Zaiga Pūce intervijā: jo vairāk pazīst viens otru, jo mazāk aizspriedumu

Sabiedrības saliedētībā ekonomiskajam aspektam ir daudz izšķirošāka loma, nekā bija pieņemts uzskatīt agrāk. Latviski runājošajās ģimenēs cilvēki ar mazākiem ienākumiem un zemāku izglītību daudzos jautājumos sliecas domāt tāpat kā līdzīga turīguma ģimenēs, kurās runā krieviski, intervijā atklāj Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītāja Zaiga Pūce. Viņa atzīst, ka nevienlīdzība Latvijas sabiedrībā ir visgrūtāk risināmais integrācijas jautājums. 9. novembrī SIF rīkoja starptautisku konferenci «Sabiedrības saliedētības radars», kurā prezentēta jaunā pieeja, kā iegūt salīdzināmus rādītājus par Latvijas sabiedrības saliedētības līmeni.

Kā mēs sabiedrības saliedētību mērījām līdz šim, un kāda ir jaunā pieeja?
– Līdz šim sabiedrības saliedētība tika skatīta no etniskā aspekta, un galvenais pieturas punkts bija saliedētības pamatnostādnes, kurās bija trīs galvenie kritēriji – piederības izjūta valstij, valsts valodas zināšanas un tās lietošana, kā arī vienota sociālā atmiņa. Papildus vēl bija sporādiski pētījumi par dažādiem citiem saliedētības aspektiem, piemēram, diskriminācija, attieksme pret iebraucējiem, mediju patēriņa lietojums Latgales reģionā un citi. Respektīvi, par tēmām, kas ir būtiskas sabiedrības saliedētībā, bet tie bija vienreizējie pētījumi.
Atgriežoties pie trim galvenajiem kritērijiem, varam teikt, ka tur rādītāji patiesībā pieaug, līdz ar to varētu šķist, ka sabiedrības saliedētības politika strādā. Bet katrs jau jūt, ka kaut kas tomēr nav kārtībā. Iztrūka visaptveroša, kopā savelkoša skata uz saliedētību. Tāpēc mēs izpētījām, kā uz saliedētības jautājumiem skatās citur pasaulē, un tagad mūsu trīs lielie pīlāri ir identitātes un piederības izjūta, sociālās attiecības un ekonomiskā solidaritāte.

Vai tas ir attaisnojies?
– Uzreiz varu teikt, ka jā, jo mēs pamanījām, ka viens ļoti būtisks sabiedrības saliedētības aspekts ir pēdējais – ekonomiskā solidaritāte. Cilvēku ienākumi un arī izglītība. Jo cilvēkam ir zemāka izglītība un mazāki ienākumi, jo vairāk viņa viedoklis atšķiras jautājumos par to, vai, piemēram, medicīnas pakalpojumi ir pieejami, vai tu uzticies draugiem, radiem, kaimiņiem, vai tu saredzi, ka tev ir iespējas ietekmēt kaut ko dzīvē un tamlīdzīgi. Cilvēkam, kuram nav bijusi iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību, ir mazākas iespējas iegūt labu darbu un mazākas iespējas gūt atbilstošus ienākumus. Ja šis viss sakrīt, tad seko pārējais – neticēšana savai valstij, nevēlēšanās piederēt un tā tālāk. Nevis etniskais aspekts ir tas, kas nošķir, bet ekonomiskā solidaritāte. Latviešu ģimenēs, kurās runā latviešu valodā, cilvēki ar zemākiem ienākumiem un zemāku izglītību sliecas domāt tāpat kā ģimenēs ar tādiem pašiem ekonomiskajiem rādītājiem, bet kurās runā krievu valodā.