Saulainākajās pavasara dienās pērnā zāle neuzartos laukos izžūst ātri, un diezgan bieži vērojama aina, kad kūla tiek dedzināta.
Saulainākajās pavasara dienās pērnā zāle neuzartos laukos izžūst ātri, un diezgan bieži vērojama aina, kad kūla tiek dedzināta.
Citviet Latvijā, piemēram, Jēkabpils novadā, rajona Padome izdevusi rīkojumu veikt īpašus pasākumus sausās zāles dedzināšanas novēršanai. Izveidotas pat četras mobilās vienības.
Kāda situācija ir mūsu rajonā?
«Pērn 26. aprīlī, pamatojoties uz likumu «Par pašvaldībām» un Civilās aizsardzības likumu, ar rajona Padomes lēmumu civilās aizsardzības funkcijas rajonā tika nodotas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas nodaļai. Citviet Latvijā, kur šīs lietas nav sakārtotas atbilstoši likumam, par to vēl ir atbildīga rajona Padome,» informēja rajona Padomes izpilddirektore Dagnija Ludrika.
Bauskas rajonā izveidota ārkārtas situāciju operatīvā komisija (ĀSOK), kurā pārstāvēti dažādi dienesti – mediķi, zemessargi, elektriķi, policijas darbinieki, ugunsdzēsēji u. c., vairāk nekā 12 cilvēku, stāstīja VUGD Bauskas nodaļas priekšnieks Ričards Šakels. Pēdējoreiz ĀSOK sasaukta februārī, kad bija plūdu draudi. Parasti šādas sanāksmes notiek pēc lielu vēju nodarītiem postījumiem, mežu ugunsbīstamības gadījumos u. c. ārkārtas situācijās. «Protams, tā ir problēma, bet mūsu rajonā kūlas dedzināšanas dēļ ārkārtas sanāksmes vēl nekad nav sasauktas. Daudz bīstamāk ir tad, kad deg meži,» skaidroja R. Šakels.
Saspringts periods arī ugunsdzēsējiem
«Iepriekšējos gados ugunsdzēsēju mašīnas uz pērnās zāles dedzināšanas vietām izbraukušas pat 13 reižu dienā. Visbiežāk vecā zāle tiek dedzināta Iecavas, Vecumnieku, Mežotnes, Ceraukstes, Codes pagastā. Bauskas pilsētā šādu gadījumu ir maz,» situāciju raksturoja VUGD Bauskas nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Ķērpis. «Ugunsdzēsēji izbrauc uz visiem izsaukumiem par kūlas dedzināšanu, situācija tiek izvērtēta. Ja liesmas apdraud ēkas vai cilvēkus, ugunsgrēks tiek dzēsts, bet, ja visapkārt ir grāvji, uguns tiek tikai uzraudzīta. Ja gadās patiešām nopietni ugunsgrēki, tad, protams, ugunsdzēsēju spēki tiek virzīti tur, kur tie nepieciešami visvairāk.» Katru gadu pērnās zāles dedzināšanas dēļ sadeg ēkas, zāles dedzināšana prasījusi arī cilvēku dzīvības.
«Šķiet, ka no zāles dedzināšanas izvairīties nebūs iespējams. Ja zemes saimnieks ir nolēmis veczāles laukam uguni pielaist, tad vislabāk būtu apkārt uzart zemi, lai uguns norimtu aruma malā,» tā J. Ķērpis. Par pērnās zāles dedzināšanu paredzētais maksimālais sods ir 100 latu.
Ugunsgrēki kļuvuši biežāki
«Aizvien vairāk kļūst neapstrādātas zemes. Un daudz prāta nevajag, lai pavasarī pielaistu uguni,» sacīja VUGD Iecavas posteņa 1. sardzes nodaļas komandieris Aivars Plasiņš. Arī vainīgos grūti atrast. Iecavas ugunsdzēsēji pērnās zāles dedzinā- šanas laikā uz laukiem izbrau- cot divas līdz četras reizes dienā.
«Šī problēma aktuāla kļuvusi tieši pēdējos gados, mūspusē – jo īpaši. Ir bijuši arī negadījumi,» atzina Vecumnieku pagasta priekšsēdētājs Rihards Melgailis. Ar Vecumnieku pagasta informatīvā izdevuma starpniecību ik gadu iedzīvotāji tiek brīdināti nededzināt zāli.
Svitenes pagastā kūlas dedzināšana galvassāpes nerada, jo zeme ir apstrādāta, «kokvilnas» lauku praktiski nav. Grūtāk ir rudenī, kad sākas salmu laiks, tā «Bauskas Dzīvei» stāstīja pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa.
Trūdviela, kam jāatgriežas augsnē
Pērno zāli dedzināt neiesaka arī speciālisti. «Zeme pavasarī jau ir vaļā, aiziet postā visi augsnes irdinātāji, kukainīši. Sausā zāle ir trūdviela, kam jāatgriežas augsnē. Laboratoriski pierādīts, ka pelni augsnei nedod neko. Vajadzētu lauku apstrādāt, piedot nedaudz slāpekļa, lai trūdvielu sadalīšanās notiktu efektīvi. Bez trūdvielām minerālmēsli «nestrādā»,» atzīst augkopības speciāliste ar 27 gadu praksi Eleonora Maisaka.
***
Ffakti
20. martā Latvijas teritorijā ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieki dzēsuši 181 kūlas ugunsgrēku.
Pērnā zāle degusi gandrīz tūkstoš hektāru platībā, aizdegušās 25 ēkas.
Līdz 24. martam Bauskas rajonā kūlas dedzināšanas dēļ dzēsts 12 ugunsgrēku apmēram 30 hektāru platībā.
