Kas īsti ir Lieldienu olā – pagāniskie auglības rituāli, kristīgā klusuciešana, kas pāraug līksmē, vai pārdesmit santīmu vērts masu kultūras subprodukts. Kā šos svētkus svinēt, kā tos ietērpt, kur pašam tajos rast vietu?
Kas īsti ir Lieldienu olā – pagāniskie auglības rituāli, kristīgā klusuciešana, kas pāraug līksmē, vai pārdesmit santīmu vērts masu kultūras subprodukts. Kā šos svētkus svinēt, kā tos ietērpt, kur pašam tajos rast vietu?
No putnu dzīšanas līdz zaķu dejām
Pavasara saulgriežu svētkus, kad diena, izspēkojusies ar nakti, ik pa minūti kļūst garāka, pirms tūkstošiem gadu sēļi, letgaļi un lībieši svētīja, godinot senās pagānu dievības. Vasaru gaidot, no odiem baidoties, tika kārtas šūpoles. Tērpušies maskās, viņi dzina putnus, kas bija domāti kā ļaunās raganas, lai tās neizpostītu sējumus, lai lopi nesprāgtu un vilki nenāktu mājās. Saules apli godāja, olas krāsojot, bet šīrīta ūdens maģisko spēku baudīja, vēl pirms saullēkta seju tajā strautā mazgājot, kas tek uz austrumiem.
Pirms diviem tūkstošiem gadu kristieši radīja savu pavasara saulgriežu leģendu, par galveno uzskatot Jēzus Kristus ciešanas un viņa augšāmcelšanos. Jaunie rituāli ieviesās mūsu zemē, tie nesa līdzi citas izdarības, prieku paužot lūgšanās.
Laikam ritot un pasaulei uzņemot apgriezienus, pie mums saradās jauni pavasara vēstneši. No Vācijas «atcilpoja» Lieldienu zaķis. Tur dieviete Ostere zaķi kā labo gariņu sūta pie cilvēkiem, lai noskaidro, kas viņu mājās notiek. Algā garausim ļauts reizi gadā dēt raibas olas. Zaķis ir sens ar Mēness rituālu saistīts pielūgsmes dzīvnieciņš. Dienu viņš vairāk guļ, naktīs skraida apkārt, turklāt tas ir auglības simbols, jo ļoti labi vairojas.
Tomēr paliek jautājums – kas Lieldienas, pavasara saulgrieži, ir mūsdienās? Baznīcas svētki, latvisks rituāls pagāniskā garā vai arī kārtējais komercpasākums, kuru mums tik veiksmīgi liek īstenot tirgotāji, dažādo Lieldienu suvenīru un atribūtu izgatavotāji? Ko mēs svinēsim rīt, parīt un vēl divas dienas? Ko godināsim, kam līdzi jutīsim un par ko līksmosim, tas lai paliek katra paša ziņā. Šoreiz vairāk ieskatīsimies, kā mums to piedāvā darīt.
Salvetes ar garaušiem
Tirdzniecības aģentūras «Diena Duni» direktore Anita Drafena iepazīstina ar milzīgo Lieldienām paredzēto lietu klāstu, ko piedāvā viņas vadītais preču vairumtirdzniecības uzņēmums. Lielās noliktavas centrā sakrautas grēdas krāsainu olu, kas iepakotas tik pierastajās bretēs. Tikai tas nav Iecavas «Balticovo» vistu dējums, bet no ārzemēm vestas olu sveces. Vairāk nekā 40 veidu, krāsu un lielumu. Tepat arī ap 30 dažādu zīmējumu salvetes un papīra galdauti. Šī gada modes tendence – zīmējumi vairs nav spilgti un raibi, bet zaķēni, cālēni, vistas ir līdzīgi to īstajiem brā- ļiem – nereti tās ir fotogrāfijas, tādējādi tuvinot attēlu reālajam dzīvnieciņam.
Piedāvāti tiek neparasti olu krāsu komplekti – ir pulverīši, speciālas uzlīmes, ko uzklāj cieti novārītai olai. Stāsta, ka šādā uzlīmes mētelītī tērpta ola ir daudz grūtāk sasitama, nekā tikai krāsota. Līdzās speciālu krāsu tūbiņām komplektā ir cimdiņš. Dažādas krāsas no tūbiņām iespiež saujā, tās sajauc un tad šajā masā viļā olu, iegūstot spilgtu briljanta vai raibu gliemežvāku krāsojumu. Lai mazajiem «māksliniekiem», meistardarbu veicot, ola nesaplīstu, var nopirkt speciālas Lieldienu olu skrūvspīles. Tajās iestiprinātu olu ar otiņu droši var krāsot, pēcāk arī pagrozīt. Visas krāsas ir saskaņojamas ar tradicionāli sīpolu mizās, pelavās vai ziemāju zelmenī krāsotām olām.
Olā paslēpta kino biļete
Bagātīgs formu un krāsu ziņā ir olu turētāju klāsts. Tie ir trauciņi vienai olai, plastmasas, metāla vistas, zaķi, kuros savietot vairākus krāsainos Lieldienu brīnumus. Nopērkamas dažādu lielumu krāsainas cieta papīra olu «čaumalas», kuras var atvērt un ievietot tajās visdažādākās dāvaniņas. Līdz ar to Lieldienu zaķa dārzā «izdētās» olas vairs nebūs tikai ar tradicionālo šokolādes vai «Kindersurprise» pildījumu, bet tajā var ievietot ko īpaši mīļu, vērtīgu. Tuvam cilvēkam zaķis var atnest ķēdīti, kuloniņu, piekariņu vai biļeti uz kino vai teātri. Ja jau reiz ir kaut kas Lieldienās jādāvina, tad varbūt pasniegt ko vērtīgāku.
Sīkumu un nieku klāstā daudz dažādu svētkiem piemērotu zvēriņu, putniņu, taurenīšu. To formas un izmēri ir pietiekami spilgti un arī nelieli, lai būtu jauki izmantojami telpas un Lieldienu mielasta galda dekorēšanai. Mājās laikus izplaucētā bērza vai ceriņu zarā sev vietu var rast mazas ligzdiņas, kurās satupuši dzelteni cālēni, putnēni. Uz galda starp šķīvjiem un dakšiņām var noslēpties mazs zaķītis vai cāļu māte ar pirmo pavasara perējumu.
Iepazīstina ar vistas fizioloģiju
Salvešu turētāji arī «iemiesojušies» svētku atribūtikai atbilstīgos kustonīšos: zaķos, vistās, pīlēs un pat smaidīgos ežu bērnos. Nieciņi darināti no papīra, plastmasas, sīkiem stikliņiem, spalviņām. Svinībās viesiem vietu pie galda var norādīt īpašās galda kartēs, kurās arī, protams, dominē Lieldienu motīvi. Vairāk gan ar zaķiem un cāļiem, retāk ar šūpolēm vai baznīcas motīviem.
Tradicionāli masu svētkiem pielāgojas arī Ķirsona atpū- tas komplekss «Lido» Rīgā. Zaķu un trušu, gaiļu un vistu, olu un pūpolzaru variācijas te ir vairākos desmitos. Sākot no ko- ka un plastmasas veidojumiem līdz putnu un zvēru kostīmos tērptiem cilvēkiem, kuri mudina priecāties, šūpoties, bērnus aicina piedalīties atrakcijās un zīmējumu konkursos, bet vecākus, kamēr atvases apliecina talantus, pastarpināti, it kā nejauši rosina kaut ko nobaudīt.
Interesantas šķiet lielas finiera vistas, kurām režģotajā vēderā redzamas jau krāsainas Lieldienu olas. Ej nu tagad bērnam iestāsti, ka vistas dējums parasti ir balts vai brūns.
Viss vēdera baudām
Kāda rotaļlietu tirgotava pārsteidz ar kreppapīra zaķi apmēram četrgadīga ķipara augumā. Vecāki savam lolojumam to var iegādāties par 25 latiem, toties trūcīgākie vai taupīgākie par vienu «gotiņu» var nopirkt kreppapīra izpletnī iekārušos zaķēnu, kuram uz vēdera vēstīts «Happy Easter» – laimīgas Lieldienas.
No suvenīru, dažādu noformējuma priekšmetu ražotājiem neatpaliek ēdamlietu izgatavotāji. Viņi uzskata, ka šis ir īstais saldumu baudīšanas laiks, tāpēc pavasara un Lieldienu motīviem rotātas ir konfekšu, zefīru kārbas. Protams, visdažādāko lielumu un formu šokolādes zaķi, cāļi, gaiļi, taču visi ar tukšu vidu. Nopērc lielu un it kā tik daudz, bet beigās dabū tik maz.
Skaistums tapis pašu rokām
Ja nu tomēr nolemts Lieldienu gaidās ar naudu pārlieku nešķiesties, tad ir simtiem dažādu iespēju, kā pavasara un svētku noskaņu radīt lētākiem līdzekļiem. Olu rotāšanai var izmantot materiālus, kas atrodami turpat virtuvē: auzu pārslas, ķimenes, magones, sīkus makaronus, mannas putraimus, citus birstošus produktus. Nevārītas, pirms tam izpūstas un nožāvētas olas vienu pusi noziež ar PVA līmi un apkaisa ar kādu no produktiem. Mannas putraimi, magones, ķimenes pielīp, ja olu šajos produktos apviļā. Kad viena olas puse nožuvusi, tā- pat apstrādā arī otru. Līdzīgi var dekorēt arī cieti novārītas olas.
Netērējot līdzekļus olu trauciņiem, tos var lieliski izgatavot no kartona. Dažāda platuma strēmelēs sagrieztu, to saskavo vai salīmē, veidojot cilindrus, kuru diametrs atbilst olas izmēram. Šādu pašgatavotu olu trauciņu aplīmē ar smalkiem zariņiem, bērzu skarām. Lai olai trauciņā būtu ērtāka un stabilāka «sēdēšana», to var piepildīt ar sūnām, salmiem. Lielisks olu trauciņš, pat vesela servīze sameistarojama no veikalā nopirktas olu kārbas. To var griezt, nokrāsot. Četrstūra formas kārbiņai var piestiprināt no kartona izgrieztus apļus, tādējā- di izveidojot pat «īstus» olu ratus.
Ja ziemā roka ievingrināta Adventes vainaga gatavošanā un vasarā pīts ozolzaru vainags, tad Lieldienās galda dekorēšanai īsti laikā būs lazdas vai bērzu zaru vainadziņš. Nepieciešamā izmērā no klūgas izveido apli, ko nostiprina ar diegu vai smalku drātiņu. Tam apkārt liek skarainos bērzu, lazdu zariņus, arī kādu pūpola zaru. Vainagā var «ietupināt» kādu gliemežvāciņu, papīra taurenīti, to var papildināt ar salmu slotiņu. Virtuves skapīša atvilktnē ieteicams pārskatīt koka karošu krājumus. To kausa forma īsti piemērota olas novietošanai, vēlams tajā nedaudz ieklāt sūnas vai salmus. Tad atliek vien izdomāt, kā karotes interesanti izvietot galda rotājumā.
Ja pirmā reizē veidojums varbūt neizskatīsies iecerētā formā, tad otrais un trešais trauciņš jau būs gana skaists un praktiski izmantojams. Jebkurā gadījumā tas nebūs viens no daudzajiem Honkongas darinājumiem, bet tajā jautīsies pašu roku darbs, darītāja gaišās domas un pavasara saules labā enerģija.
