Bieži vien vecāku sarunās par mācību iestādes izvēli dzirdams skolotāju raksturojums. Ja sabiedrībai radies priekšstats, ka skolā strādā zinoši, prasmīgi, saprotoši, radoši pedagogi, tad vecāki cenšas savas atvases sūtīt uz šo izglītības iestādi.
Bieži vien vecāku sarunās par mācību iestādes izvēli dzirdams skolotāju raksturojums. Ja sabiedrībai radies priekšstats, ka skolā strādā zinoši, prasmīgi, saprotoši, radoši pedagogi, tad vecāki cenšas savas atvases sūtīt uz šo izglītības iestādi.
Skolotāja pedagoģiskā kvalifikācija un kompetence ir viens no skolas kvalitātes pamatrādītājiem. Patlaban galvenās vērtības sabiedrībā, kas virzās uz demokrātiju, ir brīvība, atbildība un atbildības ētika, radoša attieksme, sadarbība, uzņēmība, mūžizglītība, uzdrīkstēšanās riskēt.
Līdz šim vienīgā valsts institūcija, kas nodarbojās ar vispārizglītojošo skolu pedagogu tālākizglītību, bija Pedagogu izglītības atbalsta centrs (PIAC). Pašlaik minētā iestāde tiek reorganizēta un pedagogu tālākizglītošanu pārņem Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura eksaminācijas centrs (IZM ISEC). Pedagogu tālākizglītības procesam traucē valstī vienotas, viegli pieejamas pedagogu tālākizglītības iespēju datu bāzes trūkums.
2001. gada 18. jūlijā IZM izstrādāja instrukciju «Par prasībām pedagogu izglītībai, kuri īsteno vispārējās izglītības programmu». Instrukcijā noteikts, ka no 2002. gada 1. septembra vispārizglītojošās skolās varēs strādāt pedagogi ar profesionālo augstāko pedagoģisko izglītību, kuri apguvuši ne mazāk kā 36 stundu kursus iepriekšējos trijos gados. Varēs strādāt pedagogi ar augstāko izglītību bez kvalifikācijas pedagoģijā, vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo izglītību, kuri apguvuši ne mazāk kā 72 stundu kursus iepriekšējos trijos gados, kā arī pedagogi ar vispārējo vidējo izglītību, kuri 2001. gadā sākuši un sekmīgi turpina profesionālās augstākās pedagoģiskās izglītības studiju programmas apguvi.
Pildot valsts likumā «Par pašvaldībām» noteikto pamatfunkciju, Bauskas rajona Padome ik gadu šim mērķim atvēl visai ievērojamu summu – apmēram desmit tūkstoš latu. Bauskas rajona skolotāju kvalifikācijas paaugstināšana tiek organizēta pēc mācību priekšmetu metodisko apvienību principa, nodrošinot finansējumu uzaicinātajiem lektoriem, pieredzes apmaiņas braucieniem, mācību semināru organizēšanai, metodisko apvienību vadītāju dalībai valsts un starptautiskos semināros. Īpaša uzmanība tiek pievērsta kursu programmu izstrādāšanai un organizēšanai.
Pagājušajā mācību gadā rajona Izglītības pārvaldei, piedaloties PIAC konkursā par pedagogu tālākizglītības programmām, izdevās iegūt papildu finansējumu kursu programmas «Skolēnu sasniegumu vienota vērtēšana pamatskolā» organizēšanai, kas ļāva apmācīt pēc 28 stundu programmas 30 mūsu rajona skolotājus, skolu direktorus un viņu vietniekus.
Tāpat kā 2000./2001. mācību gadā, arī šogad 11 mācību priekšmetu metodisko apvienību dalībnieki bez maksas varēs noklausīties 36 stundu kvalifikācijas paaugstināšanas kursu programmas.
Rajona Padome jau otro gadu atvēl līdzekļus skolotāju profesionālās augstākās pedagoģiskās izglītības studijām, daļēji finansējot divu Latvijas Universitātes (LU) studiju programmu «Sociālais pedagogs» un «Pedagoģijas bakalaurs» dalībnieku studiju maksu.
Kopš 1998. gada Bauskas rajona Datorcentra speciālisti māca mūsu rajona skolotājus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā. No 1999. līdz 2001. gadam kursos iesaistījušies apmēram 170 pedagogu gadā. Arī šī apmācības programma skolotājiem ir bez maksas, jo finansējumu nodrošina Latvijas izglītības informatizācijas sistēma, kura ir IZM un LU sadarbības rezultātā tapusi apmācības programma. Kursu vadītāju darbu samaksu, tehnisko aprīkojumu un telpas nodrošina rajona Padome.
