Tāda neierasta mērvienība. Uzzināsit, kas eiropietim veido svaigas pārtikas grozu un cik tas maksā.
Tāda neierasta mērvienība. Uzzināsit, kas eiropietim veido svaigas pārtikas grozu un cik tas maksā.
Šajā grozā eiropietim ir 1 kg bumbieru, 6 olas, 250 g Goudas siera, 2 litri piena, puskilograms cūkgaļas karbonādes, litrs vietējā augļu jogurta, 250 grami speķa, puskilograms laša, 250 g foreles, 1 kg banānu, puskilograms kivi augļu. Cik tas maksā?
Dānijā – dārgākā pārtika, Spānijā – lētākā
Konkurence un brīvas tirgošanās iespējas vienmēr uz leju ir spiedušas preces cenu. Tāpēc ikviens pircējs ir ieinteresēts Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus efektīvā darbībā. Turklāt trešais cenu pazeminošais faktors ir pēc iespējas plašāks tirgus…
Labākā metode, kā pārliecināties, vai nojauktas visas tirdzniecības barjeras ES valstu starpā, ir preču cenu salīdzinājums. Tādu izstrādājusi Eiropas Komisija (EK) un secinājusi, ka lielveikalos nopērkamie produkti dažādās valstīs maksā atšķirīgi. Dārgākajā valstī cena bieži ir divreiz augstāka nekā lētākajā. Bet nevienu atsevišķu valsti nevar uzskatīt nedz par vislētāko, nedz par dārgāko visās produktu grupās.
Ja gribat iepirkt produktus karbonādei un pasniegt to ar salātiem, tad pēc cūkgaļas jābrauc uz Vāciju, bet, tā kā tomāti tur ir visdārgākie, tad divreiz lētāk tie iepērkami Spānijā, bet pēc kartupeļiem jābrauc uz Īriju. Līdzīgi ar zivju ēdieniem – lētākā menca ir Itālijā, bet, ja vēlaties to servēt, pārlietu ar sieru, tad jādodas uz siera lielvalsti Holandi. Tomēr visvairāk lētas pārtikas (pārsvarā augļi) ir Spānijā, bet dārgākā – Dānijā.
Maksai jāatšķiras, bet ne tik daudz
Uz pārtikas produktiem, atšķirībā no citām patēriņa precēm, ir maz pasaulslavenu firmu vārdu, jo tiem jābūt svaigiem un tos grūti tālu transportēt. Liela daļa ir vietējā ražojuma, tāpēc cena (izmaksas) nav tik viegli salīdzināma kā vienas markas televizoram.
Lai pārtikas grozu piepildītu ar sākumā minētiem produktiem, vidēji ES vajadzīgi 25 eiro jeb nepilni 14 lati. Visdārgāk samaksātu dāņi – 31 eiro (Ls 17), holandieši – 27 eiro (Ls 15), franči, zviedri, beļģi – par vienu eiro mazāk, bet vislētāk tas iznāktu spāņiem – 18 eiro (Ls 10).
Vēl dārgāku Dānijā to padara visaugstākais ES pievienotās vērtības nodoklis (25%), tomēr EK pētījums nepierāda, ka cenas būtu atkarīgas tikai no PVN vai iedzīvotāju ienākuma līmeņa. Ar to nevar izskaidrot, kāpēc, piemēram, kartupeļi Īrijā ir trīs reizes lētāki nekā Dānijā, ja PVN ir divreiz zemāks. Kāpēc dārgākie apelsīni ir Lielbritānijā, ja tā vispār nepiemēro PVN pārtikai?
Vienīgais pārtikas cenu atšķirību objektīvais iemesls ir transporta izmaksas. Pārvadājot produktus pa savienību, to cena var pieaugt no 30 līdz 50 procentiem. Pārvadājot tos vienas valsts robežās, cena uzkāps tikai par 10 līdz 30 procentiem.
Cena atšķirsies vienmēr. Arī divos blakus esošos veikalos tā ir dažāda. Bet tik lielas cenu starpības norāda, ka Eiropas Savienības iekšējais tirgus vēl nestrādā pietiekami efektīvi. Eiropas Komisijas iekšējā tirgus speciālisti uzskata, ka pārtikas cenām turpmāk ir vēl jāsamazinās.
Latvija – tā pa vidam
Produktu cenas Latvijā (Ls 11,42 jeb 21 eiro) tuvinās Vācijas cenām, bet tas nenozīmē, ka iztikšana būtu tikpat dārga. Savā iztikas grozā mēs diezin vai ieskaitītu lasi, bet cenu salīdzinājumam norvēģu lasis der vislabāk. Kaut arī vairāki pārtikas produkti tirgū būtu lētāki, preces ņemtas no lielveikala «Rimi», lai Latvijas cenas varētu salīdzināt ar citu ES valstu lielveikalos pirkto produktu cenām.
Sagatavojis Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs (ESIC)
