Sadalītas godalgotās vietas Bauskas rajona pieaugušo deju kopu skatē, kas 7. aprīlī notika Grenctāles kultūras namā.
Sadalītas godalgotās vietas Bauskas rajona pieaugušo deju kopu skatē, kas 7. aprīlī notika Grenctāles kultūras namā.
Rezultāti jau publicēti «Bauskas Dzīves» 8. aprīļa numurā.
Sacenšas sešpadsmit kopas
Skatē pavisam piedalījās astoņas jauniešu, divas vecākās paaudzes un sešas vidējās paaudzes kopas. Bija pārstāvēta Bauska, Iecavas, Vecumnieku, Bārbeles, Īslīces, Rundāles, Svitenes, Codes un Viesturu pagasts.
Skatē uzstājās Bauskas kopas «Biguļi», «Mēmelīte», «Mēmele», Tautas deju ansamblis «Jandāls» un nesen izveidotā 1. vidusskolas kopa. Pa divām dejotāju grupām bija ieradušās no Vecumnieku un Iecavas pagasta. Tie ir mūsu rajonā vienīgie pagasti, kuros līdztekus vidējās paaudzes amatieriem darbojas arī vecākās paaudzes deju kopas.
Vēl pirms dažiem gadiem Valsts tautas mākslas centra speciālisti pauda bažas par paaudžu maiņas problēmām. Pašlaik situācija normalizējusies. Jauniešu deju kopu skaits palielinājies, arī vidējās paaudzes dalībnieku vidū redzamas jaunas sejas. Tautas deju nozarē Bauskas rajonā vērojama stabilitāte un meistarības paaugstināšanās. To uzsvēra arī skates žūrijas locekle Maruta Alpa – Valsts tautas mākslas centra deju speciāliste.
Piemērota skatuves grīda
Brunavas pagasta Grenctāles kultūras namā ir ļoti laba skatuve dejošanai, atzīst Iecavas pagasta vidējās paaudzes deju kopas vadītājs Guntars Jansons. Līdz šim deju skates galvenokārt tika organizētas pilsētas Tautas namā un Līduma kultūras namā.
Guntara Jansona domas: «Šoreiz visi dalībnieki atradās līdzvērtīgās pozīcijās, jo Grenctāles kultūras nama skatuve visiem ir sveša. Turklāt tā ir plaša un ļoti piemērota dejošanai. Uzstājoties Bauskas tautas namā, labvēlīgākā situācijā vienmēr bijuši pilsētas dancotāji, jo viņi jau pieraduši pie skatuves šaurības un citām specifiskām īpatnībām. Lai gan Līduma kultūras namā par vietas trūkumu nevar sūdzēties, Grenctāles deju grīda tomēr ir vislabākā. Mūsējie to konstatēja jau mēģinājumā.»
Rajona lielākais kultūras nams pagaidām tiek ļoti maz izmantots. Varbūt deju skate būs radījusi impulsu iestādes funkciju paplašināšanai?
Izaugsme un attīstība
Skates galvenais uzdevums bija 2003. gada Deju svētku potenciālo dalībnieku noteikšana un kopu atlase Zemgales novada Deju svētkiem, kas notiks 13. jūlijā Jelgavā.
Dalībnieki izpildīja vienu obligāto, izvēles un izlozes deju. Izņēmums bija vecākās paaudzes kopas, kas rādīja divas dejas. Bauskas rajona pieaugušo deju kopu virsvadītājs horeogrāfs Jānis Purviņš nenoliedz kompozīciju sarežģītības augsto pakāpi un atzīst, ka lielākā daļa kopu ar uzdevumiem veiksmīgi tikusi galā.
Valsts tautas mākslas centra speciālistes Indras Filipsones vērtējums nav tik atturīgs: «To, ko jūs esat iemācījušies, var rādīt visur un visiem! Šoreiz skatē nebija nevienas kopas, uz ko nevarētu skatīties. Protams, bez sīkām kļūmēm neiztikt, taču progress ir acīmredzams.» Tāpat spriež arī Maruta Alpa: «Gadu gadiem Bauskas rajona kopas ķepurojušās no sastinguma, lai atrastu savu vietu Latvijas dejotāju plašajā saimē. Nu ir pienācis brīdis, kad jūtama izaugsme un attīstība. Īpaši liels prieks par jauniešu deju kopām.»
Debitanti jūtas droši
Žūrijas ievērību guva 2001. gada oktobrī izveidotā Bauskas 1. vidusskolas jauniešu deju grupa Tamāras Lisovcovas vadībā. Jaunieši piedalījās skatē pirmo reizi. Deju kopas koncertmeistare Silvija Geiba ievērojusi, ka puiši un meitenes dejo nepiespiesti un viegli, kustībās apliecinot dzīvesprieku. Gandrīz visiem ir pieredze, kas bērnībā gūta, dejojot skolas ansamblī «Pērkonītis».
Codes pagasta jauniešu deju kopas vadītājas Guntas Sirmeles audzēkņi galvenokārt ir studenti. Daži jau strādā, tādēļ vislielākā problēma ir atrast visiem piemērotu laiku mēģinājumiem. «Sarežģījumus rada eksāmenu sesijas augstskolās. Tad mēģinājumos ierodas mazāk dalībnieku. Pēc eksāmeniem studenti atkal ir klāt, lai atgūtu nokavēto. Mēs neizvirzām nesasniedzamus mērķus, gluži vienkārši godprātīgi cenšamies darīt to, kas pašiem patīk,» secina vadītāja.
Izveido pušķi un metas dejā
Grūti ticēt, ka Iecavas pagasta vidējās paaudzes dažiem dejotājiem jau ir gandrīz 20 gadu «stāžs», jo viņu azarts un jauneklīgums šķiet nepārspējams. «Mums ir pati draudzīgākā un dzīvespriecīgākā kopa rajonā,» apgalvo Iecavas pagasta padomes darbiniece Maira Māla, kura dejo kopš 1987. gada. Zobārste Dace Siugale par dalībnieci kļuvusi 1983. gadā, friziere Sandra Jansone – 1984. gadā. «Mūsu Dace izrauj zobu un tad mazliet padejo. Floriste Vineta Zariņa izveido pušķi un arī metas dejā,» joko dāmu kolēģis.
Kopas vadītājs Guntars Jansons stāsta, ka vairāki dejotāji ir baušķenieki, viņu vidū arī maiznieks Agris Stūris. «Iecavā esmu atradis lielisku sabiedrību un bezgala interesantu laika pavadīšanas iespēju,» viņš apgalvo. Vismaz divas reizes mēnesī dejotāji dodas koncertturnejās pa Latvijas novadiem un regulāri uzstājas pagasta sarīkojumos. Visas aktivitātes atbalsta pašvaldība. «Par to daudzi mūs varētu apskaust,» spriež Guntars Jansons.
***
Žūrijas viedoklis
Pozitīvas iezīmes
Iecavas pagasta vidējās paaudzes kopa. «Spilgtāku un labāku dejas «Nerejat, ciema suņi!» izpildījumu vispār nevar iedomāties.»
«Biguļi». «Precīzs dejas tēls un soļi.»
«Mēmele». «Vizuāli pievilcīga kopa. Dejo viegli un skaisti.»
Vecumnieku pagasta jauniešu kopa. «Akurāti tērpi, viegls solis.»
Bauskas 1. vidussskolas jauniešu kopa. «Smaidīgi. Ļoti simpātiski.»
Ieteikumi
Viesturu pagasta jauniešu deju kopa. «Jātrenē pamatsoļi pāru dejojumā.»
Rundāles pagasta jauniešu deju kopa. «Vajadzētu stājas korekciju un spēku – īpaši jaunekļiem.»
Vecākās paaudzes kopa «Ozols». «Lūdzu, lūdzu, saņemieties! Mēs jūs ļoti mīlam.»
Codes pagasta jauniešu kopa. «Jāpievērš uzmanība meiteņu matu sakārtojumam.»
