Bērnībā kādu laiku SOLVITA LEVĀNE sapņoja kļūt par žurnālisti. Tad bija periods, kad interesants šķita grāmatvedes amats. Pēdējā mācību gadā Bauskas 2. vidusskolā audzinātāja Taisija Krivjonoka audzēkņiem stāstīja par iespējām apgūt armijnieka profesiju.
Bērnībā kādu laiku SOLVITA LEVĀNE sapņoja kļūt par žurnālisti. Tad bija periods, kad interesants šķita grāmatvedes amats. Pēdējā mācību gadā Bauskas 2. vidusskolā audzinātāja Taisija Krivjonoka audzēkņiem stāstīja par iespējām apgūt armijnieka profesiju. 1999. gada augustā no viņas klases Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijā stājās vairāki absolventi. Zēnus neuzņēma, jo viņu veselības stāvoklis neatbilda akadēmijas prasībām. Solvita nokārtoja iestājpārbaudījumus angļu, latviešu valodā, matemātikā, izpildīja fiziskās normas. Sekmīgi bija nokārtoti iestājeksā- meni arī Lauksaimniecības universitātē, tomēr viņa izvēlējās studijas Rīgā. Tagad virsseržante Solvita Levāne ir Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas 4. kursa kade- te.
Pašlaik Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijā studē ap 30 meiteņu. Baušķeniece Solvita Levāne ir viena no viņām. Šī gada decembrī augstskolu viņa pabeigs, būs leitnante un tiks nosūtīta par vada komandieri uz kādu no karaspēka daļām.
Kas, studējot akadēmijā, visgrūtākais ir tieši meitenēm?
– Ir vajadzīga ļoti stipra psiholoģiska izturība. Protams, tiek dotas arī lielas fiziskās slodzes, bet tās varbūt ir pat vieglāk pārvarēt.
Vai pirmajās dienās negribējās mukt projām?
– Pirmajā nedēļā bija kaut kas līdzīgs nelielam šokam, ļoti gribējās mājās. Biju domājusi, ka meitenēm būs citādāka mācību programma. Bet mēs visu darījām tāpat kā puiši. Pēc pusmēneša biju ar visu apradusi, tagad nenožēloju savu izvēli.
Ko par to saka tavi mājinieki?
– Sākumā bija izbrīnīti par manu izvēli, tagad apbrīno, kā ar visu tieku galā. Kad vasaras brīvlaikā aizbraucu uz Bausku, pēc trim četrām dienām jau velk atpakaļ. Tik ļoti pierasts pie armijas kārtības, ierastā dienu ritma.
Kas ir visapnicīgākais armijā?
– Par mācībām īpaši nesūdzos. Apgūstam vispārējās zinības – ekonomiku, svešvalodas –, mācāmies speciālos priekšmetus: ieroču uzbūvi, pielietojumu, taktiku. Skolā ļoti patika ģeogrāfija, tāpēc te ar interesi apgūstu topogrāfiju. Ja jānosauc visapnicīgākā lieta, tad tā varbūt ir ēdienkarte, kas atkārtojas katru nedēļu. Otrdienās vienmēr ir rīsi un vistas gaļa, ceturtdienās griķi vai makaroni ar cīsiņiem. Pirmdienās pelēkie zirņi ar speķi, svētdienu brokastīs pankūkas. Pilnīgi var dzīvot bez kalendāra.
Vai tev patīk ieroči, interesē tehnika?
– Esmu apguvusi šaušanas iemaņas, izmēģināti arī dažādu veidu ieroči, bet neteiktu, ka es par tiem jūsmoju. Pagaidām vēl autovadītājas apliecības man nav, tehnika īpaši neinteresē.
Dienas tomēr aizrit puišu vidē. Kā viņi pret jums izturas – varbūt ir īpaša uzmanība, iecietība?
– Pāri nedara, bet nevarētu teikt, ka īpaši ar mums auklējas. Kad bijām mācībās Ādažos, kopā rakām tranšejas, gulējām lietū un slapjumā. Neviens netika ne īpaši šķirots, ne žēlots. Dažreiz gan puiši «pieraujas» un meiteņu klātbūtnē pietaupa vienu otru smagāku vārdu. Kopumā varu teikt, ka viņi mūs uztver kā savējos. Neesam vārgākas un zemākas šķiras būtnes.
Kāds ir tavs sapņu vīrieša ideāls?
– Grūti teikt. Nopietna drauga man pagaidām nav, bet jūtu, ka labāka saprašanās man būs ar cilvēku, kurš pats arī ir formā. Civilais draugs manu režīmu nespētu saprast.
Vai esi pamanījusi, ka ārā ir pavasaris?
– Jā. Esam sākuši intensīvi strādāt teritorijas sakopšanā. Arī nodarbībās saule ilgāk iespīd logos, un tad negribas mācīties.
Vai tu esi romantiska būtne?
– Īpaši nē. Man patīk audzēt puķes. Savā istabiņā esmu iekārtojusi īstu botānisko dārzu. Vistīkamākie man ir pavasara ziedi, nejūsmoju par rozēm, jo tās ātri novīst.
Vai, ikdienā nēsājot samērā robusto armijas formas tērpu, tu neilgojies pēc skaistas, gaisīgas balles kleitas?
– Negribētu, lai rodas iespaids, ka mēs te visu laiku esam tikai formās. Akadēmijā notiek arī balles, kurās meitenes parasti ierodas ļoti sievišķīgos tērpos. Savu balles kleitu gribētu tumši zilu. Pašlaik man ir zilās krāsas mīlestības periods. Iepriekš kādu laiku patika pelēkie toņi. Toties nekad man nebūs balles kleita zaļā krāsā.
Vai akadēmijā drīkst nēsāt arī auskarus, gredzenus?
– Tas atkarīgs no konkrētā priekšnieka. Ir tādi, kuri liek noņemt visas rotaslietas. Studiju gados iepazīsti, ko pie kura virsnieka vari atļauties. Mums ir lielisks vada seržants, ar viņu visu var sarunāt, taču rotas komandieris ir stūrgalvīgs. Viņam gluži vienkārši trūkst pieredzes darbā ar cilvēkiem.
Kādas īpašības nepieciešamas meitenēm, kuras iecerējušas mācīties akadēmijā?
– Gribasspēks un pašpārliecinātība, skaidra apjauta, ka tieši šī ir tā vieta, kur vēlas studēt. Jābūt labai fiziskai sagatavotībai. Jāņem vērā, ka mūsu akadēmijā tagad var iestāties tikai ar augstāko izglītību.
Vai tev gadījies būt sodītai un sēdēt virssardzē?
– Meitenes virssardzē neliek. Puiši par dzeršanu vai kaušanos gan tur var nokļūt. Man ir izteikts rājiens, bet tas bija par manu padoto neizdarību. Reiz viena meitene tika pieķerta, lietojot alkoholu, tad viņai pavēlēja pilnā ekipējumā skriet piecus kilometrus. Tas gan bija grūti, jo viņu mocīja arī paģiras.
Kādreiz nācies nespēkā arī raudāt?
– Dienesta laikā raudājusi neesmu, bet skrobe gan dažreiz ir pārņēmusi. Vadā esmu vienīgā meitene, puiši man ir lieliski. Gadījies, ka viņi ir palīdzējuši nest smagos ieročus.
Slikts ir tas karavīrs, kurš nesapņo kļūt par ģenerāli…
– Ģenerālis – tas būtu ļoti skaļi teikts, bet trīs zvaigznītes uz uzplečiem es gan gribētu nēsāt. Tas nemaz nav tik neiespējami. Tad es būšu kapteine.
***
Fakti
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas 4. kursa kadetu dienas režīms
6.30 – celšanās;
6.40 – rīta rosme, rīta tualete, pārbaude;
8 – brokastis;
8.30 – līnija, izvade;
no 9 līdz 14 – lekcijas, nodarbības;
14.30 – pusdienas;
15 – izvade;
no 15.30 līdz 18 – lekcijas, konsultācijas, arī kora, deju nodarbības;
19.15 – vakariņas;
19.30 – brīvais laiks;
21.50 – vakara pastaiga ierindas solī ar dziesmu;
22.10 – vakara junda;
23 – naktsmiers.
