Šo publikāciju rosināja kādas vecmāmiņas telefona zvans «Bauskas Dzīvei» par bērnu problēmām.
Šo publikāciju rosināja kādas vecmāmiņas telefona zvans «Bauskas Dzīvei» par bērnu problēmām.
«Izlasīju vienā avīzē, ka pakāries 14 gadu vecs zēns. Ārprāts! Mans mazdēls ir tikpat vecs. Kas notiek skolā, ģimenē, ja jādara sev gals?
Arī manam mazdēlam ir problēmas skolā. No viņa lielie pieprasa naudu, ja tās nav, puika tiek iekaustīts. Zēns arī mājiniekiem baidās ko stāstīt, jo par to draudot sods. Kāds – to var saprast. Vai tiešām skolā nemana, kas notiek? Tur taču strādā psihologi.»
Psihologa nav katrā Bauskas rajona skolā. Latvijas Universitātes maģistrante Andra Katkeviča ar skolēniem strādā otru gadu. Viņas padomu šogad saņem Īslīces vidusskolas audzēkņi, jaunieši, kuri mācās vakarskolā, nupat Andra sākusi konsultācijas arī Bauskas Domes dienas sociālās aprūpes centrā «Ābele».
«Bauskas Dzīve» lūdza ANDRU KATKEVIČU atbildēt vecmāmiņai un citiem lasītājiem, kurus satrauc bērnu nežēlības izpausmes pret līdzaudžiem. Ko viņi par to stāsta skolas psihologam?
Cieš no vecāku aizņemtības
– Īslīces vidusskolā man regulāri iznāk strādāt ar apmēram 20 audzēkņiem. Vairākums ir 1. – 6. klases skolēnu. Jā, tieši mazie bērni, kuriem arī ir dažādas problēmas. Viena no tām – aizdomas, ka «mamma mani nemīl». Tas liek bērnam justies nevajadzīgam, zūd interese par dzīvi, mācībām, viņa acis kļūst skumjas. Jaunāko klašu bērni vēl neprot izlikties… Sakot, ka pieaugušiem nevar uzticēties, pusaudža gados bērni vairāk mēdz savas problēmas slēpt, un tas ir dubultgrūti.
No mīlestības trūkuma cieš arī ļoti patīkamu, bet aizņemtu vecāku bērni. Pieaugušiem daudz jāstrādā, viņi ir aizņemti, nekad nav laika. Bet bērni vēlas būt uzklausīti, grib, lai mamma vai tētis ar viņiem parunājas un nevis starp citu – televizoru skatoties vai traukus mazgājot. Mazie ir jūtīgas un domājošas būtnes, viņiem ir svarīgi dzirdēt un sajust apliecinājumu, ka vecāki viņus tiešām mīl.
Vissvarīgākā vērtība
Drošību, pašpārliecinātību bērns rod ģimenē jau līdz viena gada vecumam. Pētījumi to pierāda. Mazuļiem, kuru māmiņas agri sāk strādāt, atstājot viņus citu cilvēku uzraudzībā, dzīvē nereti ir problēmas. Arī svarīgākās prasmes, iemaņas bērns manto un iemācās no vecākiem agrīnā vecumā. Tātad – bērni ir tiešs vecāku spogulis. Sarunās ar viņiem psihologs ir kā trauks, kas pildās ar emocijām, jo kādam tās ir jāuzklausa, jāizvērtē, jāpieņem un katrā ziņā jāapsola neizpaust.
Skolā, protams, ir arī tā, ka zēni kaujas, meitenes apsaukājas. Konfliktu gadījumos man nācies runāties gan ar aizskartajiem, gan viņu apvainotājiem. Secinu, ka uzbrukums klases biedram būtībā ir pašizpausme kroplīgā formā, patiesībā – aizstāvēšanās uzbrūkot. Tātad uzbrucēji nav paši stiprākie, bet gan vājākie, tie, kuriem mājās, uz ielas vai skolā kāds jau ir nodarījis pāri.
Nezaudējiet uzticēšanos
Atkal un atkal jāsaka: mīļie vecāki, nezaudējiet savu bērnu sirsnīgo uzticēšanos. Tikai tad pusaudzis var nonākt līdz lēmumam izdarīt pašnāvību, kad ir viens, nelaimīgs, neuzklausīts, nesaprasts. Patiesībā nav precīzas statistikas, cik bieži domas par pašnāvību iemājo padsmitnieku un jauniešu prātos. Mēdz uzskaitīt tikai tos, kuri to ir izdarījuši, taču krīzes situāciju ir ļoti daudz.
Par to man ir nācies domāt pēc sarunām ar Bauskas vakara vidusskolas audzēkņiem. Viņiem ir ļoti grūti klāstīt ābeces patiesības par nepieciešamību mācīties, dzīves mērķi, mīlestību, uzticēšanos. Šiem jauniešiem jau ir sava dzīves pieredze. Daudzi ir vīlušies, neredz jēgu nekādiem centieniem, dzīvo šodienai un saka: «Mūsu vecāki ir bezdarbnieki, un mēs būsim tādi paši, nevienam nevajadzīgi, liekie.» Pārliecināt par pretējo ir gandrīz neiespējami, jo pēc skolas viņi atgriežas mājās, kur valda bezcerība. Protams, gadās arī «atraitnes dēli», kuri tomēr atrod spēku, lai izrautos no ierastās vides, un arī daudz ko sasniedz. Pašlaik ikvienam ir jābūt ļoti stipram, lai spētu cīnīties par savu vietu dzīvē. Ja šī spēka trūkst mums, pieaugušiem, tā nav arī bērniem.
«Bauskas Dzīve» šo sarunu turpinās. Nākamreiz savu viedokli paudīs psihologs Gatis Matulēvičs, Bērsteles pamatskolas direktors.
