Bauskas ielās vējš dzen putekļus pretī. Trūkst lietus, kas tos noskalotu, trūkst sētniekiem centības pastrādāt ar slotu, lai ziemas atstāto savāktu.
Bauskas ielās vējš dzen putekļus pretī. Trūkst lietus, kas tos noskalotu, trūkst sētniekiem centības pastrādāt ar slotu, lai ziemas atstāto savāktu.
Bauskā izsludināts spodrības mēnesis, Domes izdevums «Bauskas Vēstis» publicējis, kur nu katram jātalko, ņemot par sabiedroto grābekli. Gribētos, lai tiktu arī sekots, vai pienākums ir veikts. Kaut kas tomēr katram ir jādara savas pilsētas labā gluži vienkārši bez maksas.
Prieks šogad staigāt pa Kalna ielu, trotuāri gludi, plaši, pērnās vasaras neērtības remonta un pārbūves laikā nav bijušas veltīgas. Taču ziemas paviršību sekas nu ir skaidri redzamas – ar ledus cērtēm ietves klājums vietām sakapāts. Žēl, ka Eiropas Savienība naudu neatvēlēja arī citām pilsētas ielām, vēl ir ļoti daudz darāmā. Joprojām šausminos, kas notiek Rīgas ielā, kailā pavasarī grausti izskatās briesmīgi, aklām tukšu logu acīm.
Man nāk prātā reiz dzirdēts nostāsts, kas raksturo attieksmi pret lietām, kas ir visu kopīgā lietošanā un īpašumā. Reiz esot dzīvojuši četri vīri, ko sauca – Katrs, Kāds, Neviens un Jebkurš. Katrreiz, kad kāds svarīgs darbs bija jādara, Katrs bija pārliecināts, ka to izdarīs Kāds. Jebkurš varētu to izdarīt, bet Neviens to nedarīja. Kad Neviens to nedarīja, Katrs sadusmojās, jo tas bija Kāda pienākums. Katrs domāja, ka Jebkurš to izdarīs, bet Neviens nevarēja iedomāties, ka Kāds to nedarīs. Tāpēc Katrs vainoja Kādu, ka Neviens nebija izdarījis to, ko varētu būt izdarījis Jebkurš.
Vai neesam šos četrus vīrus sastapuši Bauskā?
V. KALNIŅA, baušķeniece
