Agrāk Mākslas dienas simbolizēja apspiestā padomju cilvēka brīvestības mirkli. Tagad šķiet – jo vairāk brīvības, jo lielāka apātija un nogurums.
Agrāk Mākslas dienas simbolizēja apspiestā padomju cilvēka brīvestības mirkli. Tagad šķiet – jo vairāk brīvības, jo lielāka apātija un nogurums.
Iedziļinoties Mākslas dienu norišu plānā Latvijas pilsētās un rajonos, redzams, ka baušķenieki bijuši visai pasīvi.
Dīvaini, taču enerģiskākie organizētāji šoreiz bijuši divi Bauskas pensionāri. Pēc fotoamatiera Laimoņa Šulca iniciatīvas Bauskas pils muzejā šodien atklās viņa personālizstādi. Lielformāta attēlos atspoguļoti pils mūros un apkārtnē fiksēti mirkļi.
Laimoņa laikabiedrs – Tautas fotostudijas «Bauska» vadītājs Normunds Pūķis – rosinājis vairāku izstāžu tapšanu. Studijas kolekcija būs aplūkojama pilsētas 1. vidusskolā, Normunda Pūķa darbi – Bauskas tautas namā un Mākslas skolā. Ekspozīcijas izveido- juši arī fotogrāfi Šlosbergi, Ivars Kalniņš un Raitis Ābelnieks.
Kad pirms mēneša satiku Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja nodaļas vadītāju Ilgu Balodi, viņa sacīja: «Es gribu, lai Mākslas dienas tiktu akcentētas arī muzejā. Tā ir vērtīga un laba tradīcija.» Savu ieceri Ilga ir īstenojusi, iekārtojot Bauskas rajona mākslas studentu darbu ekspozīciju. Jaunie autori šoreiz izstādījuši mācī- bu darbus, arī tas ir ļoti labi.
Esmu dzirdējusi, ka pedagoģe un režisore Lilita Lauskiniece Rundāles pagastā organizē Mazās mākslas dienas, piedāvājot vienojošu skatījumu uz bērnu un jauniešu radošām izpausmēm vairākos mākslas žanros. Biruta Švītiņa Iecavas kultūras namā rīko novadnieču – mākslas skolotāju – gleznu un keramikas izstādi. Nez kādēļ šīs aktivitātes nav atspoguļotas Latvijas Mākslas dienu lielajā afišā? Droši vien kļūmes radušās koordinācijas procesā.
Toties Daugavpils, Rēzeknes un Talsu rajonā, kā var spriest pēc publicētās programmas, Mākslas dienas izvērtīsies par svētkiem iedzīvotāju dažādām auditorijām un interešu grupām. Ar vietējo simfonisko orķestru koncertiem, atvērto durvju dienām mākslinieku darbnīcās, skolēnu zīmējumu, videoinstalāciju konkursiem, pat sporta spēlēm un viduslaiku festivāliem. Varbūt šo rajonu radošā inteliģence ir mazāk nogurusi? Kāds «mūžīgais dzinējs» viņiem palīdz neieslīgt rutīnā? To gan derētu noskaidrot, jo Mākslas dienas būs arī citugad. Labas tradīcijas nespēj ietekmēt politiskās sistēmas maiņa.
