www.bauskasdzive.lv
Viens no galvenajiem šķēršļiem ukraiņu bēglēm zināšanām un prasmēm atbilstoša darba atrašanai Latvijā ir latviešu valodas zināšanu nepietiekamība, secināts Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) organizētajā fokusgrupas diskusijā ar bēglēm no Ukrainas.
ZPR pārstāve Ilze Lujāne informēja, ka šonedēļ Jelgavā Zemgales plānošanas reģiona īstenojamā projektā “CeMeWe” norisinājās pirmā fokusgrupas diskusija ar bēglēm no Ukrainas, kuras dalījās ar pieredzi nodarbinātībai Latvijā, šķēršļiem, izaicinājumiem, darba pieredzi Latvijā un Ukrainā.
Tikšanās sākumā dalībnieces iepazīstināja ar sevi un savu Latvijā izveidoto dzīvi. Jau sarunu sākumā izskanēja, ka ļoti būtiska šīm sievietēm ir savstarpējā komunikācija, iespēja satikties, justies lietderīgām un pilnvērtīgi pavadīt laiku. Savu ikdienu un profesionālās gaitas Ukrainā bēgles atminas ar skumjām – pamestas sapņu profesijas, emocionāli aicinājumi, talanti, prasmes un arī uzņēmējdarbības plāni.
Diskusijas dalībnieces atzina, ka bez darba un nodarbēm iztikt nevar – nepieciešama pašrealizācija, lai justos kā pilnvērtīgas personības un sabiedrības locekles. Tomēr ukrainietes atzīst, ka šobrīd mītnes zemē Latvijā ir jūtami šķēršļi, kas liedz sasniegt profesionālos mērķus. Viena no galvenajām barjerām ir valodas prasme – ar ekspreskursiem nepietiek, lai apgūtu latviešu valodu, bet bez valodas zināšanām nav iespējams strādāt savā profesijā. Līdz ar to emocionālā pašrealizācijas vajadzība tiek īstenota darbos, kas ir zemākas kvalifikācijas un nesniedz gandarījumu, kaut arī sievietēm ir izglītība, zināšanas un prasmes.
Pildot radošo uzdevumu “Kā es redzu savu nākamo gadu”, dalībnieces akcentēja vēlmi strādāt savā profesijā, atpūsties, ceļot, biežāk satikt savu partneri un ģimeni, atgriezties pie savām sirdslietām, hobijiem un aicinājumiem.
Klātienes tikšanos ukrainietes vērtēja pozitīvi, norādot, ka vienmēr ir noderīgi satikties ar citām tautietēm, būt sabiedrībā un nejusties vienam. Šī ir iespēja ne tikai apspriest būtiskus jautājumus, bet arī uzzināt jaunas idejas, apgūt ko jaunu, aprunāties un sajust pozitīvas enerģijas lādiņu.
Šodien, 16. novembrī, Bauskā notiks tikšanās ar sievietēm no Ukrainas. Sanāksmes paredzētas Dobelē un Aizkrauklē.
Fokusgrupas diskusiju vadīja projekta eksperte, sociālo jautājumu speciāliste, psiholoģe, šobrīd arī “Starptautiskā migrācijas organizācija” (IOM Latvia) sociālās jomas koordinatore Jolanta Voita. Ar sarunu un uzdevumu palīdzību tikšanās laikā identificētas vajadzības un problēmas, uz kuru bāzes tiks radīti jauni rīki, kurus izmantot darbā ar bēglēm. Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas projekta “CeMeWe” vadošais partneris ir Laurea Lietišķo zinātņu Universitāte (Zviedrija). Projekta partneru valstīs oficiāli reģistrēti 178 000 bēgļu no Ukrainas.
Projekta “Centrālbaltijas mentora atbalsts imigrantēm sievietēm nodarbinātības veicināšanai” (CeMeWe) mērķis ir veicināt sieviešu bēgļu nodarbinātību, samazinot sadzīviskus, sociālus, individuālus šķēršļus, ņemot vērā mērķa grupas vajadzības un pielietojot kopīgi radītas pieejas un metodes, iesaistot pašas sievietes, kā arī atbildīgās puses, tai skaitā nevalstiskās organizācijas. Tiks veikta situācijas izpēte, esošo metožu izvērtējums un jaunu metožu izmēģinājums.
Plānotie rezultāti Zemgalē ir 40 sievietēm būtiski mazināt šķēršļus, lai iekļautos sabiedrībā un darba tirgū, 50 sievietes ir informētas vai iesaistītas kādās no aktivitātēm, NVO un pašvaldību pārstāvji, kā arī vismaz astoņi mentori apguvuši jaunas metodes darbā ar bēglēm sievietēm.
Projekts “CeMeWe” jeb “Centrālbaltijas mentora atbalsts imigrantēm sievietēm nodarbinātības veicināšanai” tiek īstenots “Interreg” Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā 2021.-2027.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 1,1 miljons eiro, no kuriem programmas līdzfinansējums ir 0,9 miljoni eiro.
Latvijā es runāju tikai latviski,man vienalga ukrainis,krievs,ķīnietis,uzbeks nav ko te līst,ja nezin valodu.Saradušies te bēgļu jau pa daudz???Drīz mēs latvieši runāsim viņu valodās😆ja nebeigsim tos bēgļus žēlot.
Pašam darbā nav,vergoem
Kā to saprast – atrast atbilstošu darbu, kas skaitās viņām atbilstošs darbs ? Ja esi svešā zeme un tiešām vajag naudu un darbu , tad atbilstošs būs jebkurš, par kuru maksā. Un , ja runājam par valodu, tad ar saukli- mēs no Ukrainas- visu laiku runāja krieviski.
Un te nu mēs atgriežamies pie krievu valodas nozīmes Latvijā , jo darbaspēku ielaist taisās , un liela daļa būs no bijušās PSRS dienvidpuses , arī no Ukrainas , un latviski viņi vēl ilgi nesapratīs un nerunās , bet naudu vajag un jāstrādā tūlīt .
Lai iet strādāt uz noliktavām vai Ķekavas putniem,tur bez valodas parādīs.Savādāk dāmas grib strādāt savā profesijā,bet valodu nezin.Latvijā viens likums, obligāti zināt latviešu valodu.
Latviešiem savā zemē grūti atrast darbu ar 3 valodām.
Ko mums tagad darīt? Tak lai iet kursos.
Mācities vajag valodu nevis ka vini daudzi dara baksta ar pirkstu pie piespraustas ukrainas nozimites. Lai mes runajam krieviski.
Neka nebus macieties. Ta jau mums atnemti medicinas pakalpojumi jo ukraiņiem luk prieksroka. Vilciena uz Jurmalu vasara vini parada ukranas pasi un brauc pa baltu velti. Izmanto musu valsts pabalstus un tulit prom uz citurieni. Luk ta notiek.
Viņi jau nebrauc strādāt, bet tikai pabalstus savākt, sakārtot papīrus un tīties uz citām Eiropas valstī.