Nevajadzēs gaidīt pat līdz ceriņu ķekaru plaukšanai. Jau pelēko kārklu, alkšņu, lazdu, bērzu ziedēšanas laikā desmitai daļai Latvijas iedzīvotāju sāk kņudēt deguns, asarot acis.
Nevajadzēs gaidīt pat līdz ceriņu ķekaru plaukšanai. Jau pelēko kārklu, alkšņu, lazdu, bērzu ziedēšanas laikā desmitai daļai Latvijas iedzīvotāju sāk kņudēt deguns, asarot acis.
Tā ir alerģija, ko pamatoti dēvē par 21. gadsimta slimību.
Latvijā izveidota Alergologu asociācija, tās prezidents Verners Lozovskis atzīst, ka alerģija liecina par organisma hiperjutību pret dažādām vielām jeb alergēniem.
Slimības vienkāršākās pazīmes ir periodiska acu asarošana, graušanas, kņudināšanas sajūta acīs, degunā un kaklā, iesnas, lēkmjveida šķaudīšana vai arī gadiem ilgas hroniskas iesnas. Alerģijas slimnieku var mocīt kairinošs klepus, elpas trūkums, var sākties bronhiālās astmas lēkme, uz ādas parādās niezoši izsitumi.
Saslimšanu ar alerģiju veicina iedzimtība, alergēni un alerģiju provocējoši faktori. Ja kāds no vecākiem ir alerģisks, risks, ka to mantos arī bērni, ir pat 80 procentu, uzskata profesors V. Lozovskis.
Profesors uzskata, ka alerģiju izārstēt nevar. Pacientam par savu slimību jāzina maksimāli vairāk un jātur pie rokas zāles, lai mazinātu alergēna iedarbības smagumu. Taču vairāki pretalerģijas medikamenti rada miegainību un apgrūtina auto vadīšanu, aktīvu darbu. Tāpēc jākonsultējas ar ģimenes ārstu, kurš nosūtīs uz konsultāciju pie alergologa. Bauskā šāds speciālists gan nepieņem.
Jāatceras, ka alerģiskiem slimniekiem var palīdzēt arī homeopātiskie līdzekļi. Cik ilgi un kas ir jālieto, nosaka ārsts. Smagākie alerģijas gadījumi var izraisīt anafilaktisko šoku, kad strauji pazeminās arteriālais spiediens, ir nāves draudi, vai arī Kvintes tūsku, kad alergēna iedarbības rezultātā satūkst seja, elpošanas ceļi, draud pat nosmakšana.
