Visi zinām, ka mājā ir jārūpējas par tīrību un kārtību. Taču jāvalda ne tikai fiziskai, bet arī garīgai tīrībai.
Visi zinām, ka mājā ir jārūpējas par tīrību un kārtību. Taču jāvalda ne tikai fiziskai, bet arī garīgai tīrībai. To veido cilvēku attiecības, viņu centieni un domas. Lielā mērā garīgā tīrība ir atkarīga arī no cilvēkiem, kuri ienāk jūsu mājā un kādu laiku tajā uzturas.
Katram līdzi velkas neredzama «aste» – domas, ieceres, izpaustās emocijas un attieksme pret mājas saimniekiem. Vienu ieskauj gaisma un tīrība, bet cits nes līdzi skaudību, tumšas domas un netīrību. Mājas auru piesārņo arī iemītnieku strīdi, pārpratumi, rupja valoda, mīlestības un cieņas trūkums. Netīrību ienesīsit ar citu cilvēku aprunāšanu un viņu «netīrās veļas mazgāšanu», baumošanu un nosodīšanu. Neko labu nenesīs ļauns prieks par citu ciešanām, tukšas pļāpas un solījumi, vienaldzība pret citu nelaimēm. Daudz ļaunuma izdarīsit, kārtojot savstarpējus rēķinus.
Māju labi attīra garīgā mūzika, melodiskas un skanīgas dziesmas. Omulīgi visi jutīsies tur, kur ir sapratne, mīlestība un cilvēki spēj piedot citu un atzīt savas kļūdas.
Cilvēki nesaprot, kā tas ir – mīlēt sevi. «Mīli pats sevi kā savu tuvāko un Dievu debesīs!» Visam ir jābūt līdzsvarā, nevis «es visu atdevu bērniem». Slikti, ka tu visu atdevi bērniem! Kas tev dos un rūpēsies par tevi? Ir teiciens: «Bija tik labs cilvēks, ņēma un nomira.» Viņš gribēja būt ārkārtīgi labs visiem. Sevi sadedzināt darbā ir tikpat liels negods, kā slimam iet uz skolu vai darbu.
Kādreiz mēs runājam par visu, tikai ne par mīlestību vai seksu. Cilvēkam tas nepieciešams tāpat kā ēdiens. Ja viņš to nesaņem, rodas diskomforts, krājas pārdzīvojumi un sākas visādas problēmas. Ir svarīgi, cik harmoniski mākam dzīvot, piedot pāridarījumus, aizvainojumus. Visam dzīvē notiekošajam ir sakarības. Galvenais, cik harmoniski esam savā dvēselē.
Laiks palīdzēt tiem, kuri mainās paši un maina savu dzīvi. Arī pašā ir daudz tīrāma. Ja nevari saprasties ar vīru, bērniem, kolēģiem, draugiem, kaimiņiem, derētu paanalizēt – kur ir mana vaina? Vai tad pagale viena pati spēj degt? Varbūt pirmajam pateikt izlīdzinošu vārdu un censties dvēselē neielaist nepatīkamo?
Vai tu neesi uzņēmusies pārāk lielu pienākumu nastu, kas tevi padara neapmierinātu un īgnu. Padali to ar vīru un bērniem! Vai pārāk nepārcenties, appuišojot pieaugušus bērnus un lutinot vīru? Vai viņi prot tev atdarīt ar to pašu? Vai tev pašai ir prieks paskatīties uz sevi, saimniekojot pa mājām? Vienmēr ar patiku noskatījos, kā viena padzīvojusi kundze katru dienu posās vīra sagaidīšanai. Kaut gan kopā bija nodzīvojuši ilgi, sieva pretī traucās starojoša un smaidīga, jo dzīves veselums veidojas no sīkumiem.
