Pašvaldību lietu pārvalde 12. aprīlī žurnālistiem rīkoja izbraukuma semināru uz jaunizveidoto Brocēnu novadu Saldus rajonā.
Pašvaldību lietu pārvalde 12. aprīlī žurnālistiem rīkoja izbraukuma semināru uz jaunizveidoto Brocēnu novadu Saldus rajonā.
Novada statuss iegūts 2001. gada beigās, apvienojot Brocēnu pilsētu un tās lauku teritoriju, Remtes un Blīdenes pagastu.
Pievieno pagastus ar vāju infrastruktūru
Brocēnu novada Domes priekšsēdētājs Arvīds Mēters uzskata, ka pāragri spriest par pašvaldības jaunā veidojuma priekšrocībām un trūkumiem. Daudzi fakti teorētiski «runā» par labu novada modelim, uzskata priekšsēdis. Brocēnu pašvaldībai, kam raksturīga stabila izaugsme, tagad pievienoti pagasti ar vāji attīstītu infrastruktūru. Citiem vārdiem – nīkuļojošas teritorijas bez attīstības iespējām. Jo īpaši tas bija vērojams Blīdenes pagastā. Divu pievienoto pagastu centros pēc reformas izveidotas pārvaldes, kurās strādā sekretāre, paszine, kasiere, saglabāta arī sociālā darbinieka pusslodze.
Nomale paliek nomale
Šķiet dīvaini, ka tieši Blīdenes iedzīvotāji bija pirmie, kuri izjuta apvienošanās negatīvās sekas. «Var jau lietot cēlo apzīmējumu «novads», bet tik un tā nenoslēpsi faktu, ka šeit joprojām ir nomale,» Blīdenes pagasta bibliotekāres Laimas Bušantes viedoklis ir kategorisks. Viņa turpina: «Mazie cilvēki ir neaizsargāti. Pirms pagastu apvienošanas Blīdenē darbojās dzimtsarakstu nodaļa. Nu tā ir likvidēta. Sakiet man, kādēļ cilvēkam stresā būtu jābrauc gandrīz 20 kilometru uz Brocēniem, lai reģistrētu mirušo? Par kādiem grēkiem mums tāds sods?»
Teorija atšķiras no prakses
Laima Bušante neko nav pārspīlējusi. Par to, kuros jaunā novada pagastos pēc reformas atstāt dzimtsarakstu nodaļas, lemj Tieslietu ministrija. Jo vairāk kādā pagastā reģistrēts jaundzimušo un mirušo, jo lielākas iespējas, ka ministrija atļaus turpināt dzimtsarakstu nodaļas darbību, paradoksālo situāciju skaidro Arvīds Mēters. Šajā ziņā Blīdene ar rekordiem nevar lepoties, jo iedzīvotāju kopējais skaits mazliet pārsniedz tūkstoti. Arvīds Mēters stāsta, ka Tieslietu ministrijā nav izdevies panākt nekādu kompromisu par labu iedzīvotājiem. Taču Pašvaldību lietu pārvaldes Reformu daļas vecākā referente Valda Smirnova ir pārliecināta par pozitīva risinājuma iespējamību: «Reformai nevajadzētu skart iedzīvotājus, kad tiek apgrūtināta pakalpojumu saņemšana.» Tā, protams, ir teorija. Labi formulētu priekšrakstu neatbilstību reālai situācijai savu reizi paguvis izjust teju vai katrs Latvijas iedzīvotājs. Droši vien tādēļ negribas ticēt, ka blīdeniešiem izdosies panākt savu.
Dažādas pretrunas
Tā nav vienīgā pretruna, ko pēc reformas izjutuši nomaļā pagasta iedzīvotāji. Apvienošanās rezultātā darba vietu skaits Blīdenes pārvaldē nav samazinājies, taču speciālistu algas kļuvušas mazākas. Savukārt Remtē speciālistu atalgojums palielinājies. Kādēļ tā notiek? Atbild Brocēnu novada Domes izpilddirektors Ingemars Harmsens: «Reformas gaitā tiek pārstrukturēti administratīvie izdevumi un attiecīgi izlīdzināts atalgojums. Pārstrukturēšanas pirmais posms allaž ir sāpīgs, taču iniciatīvas bagātiem speciālistiem pavērsies jaunas izaugsmes iespējas.» Tika minēts arī piemērs, kā tas varētu notikt, proti – ja sekretāre parādīs sevi kā kvalificētu un mērķtiecīgu darbinieci, viņai tiks uzticēti arī apdzīvotās vietas informācijas centra vadītājas pienākumi.
Ārpus redzesloka visnotaļ labi organizētā izbraukumā palika tikšanās ar Blīdenes iedzīvotāju sociāli mazaktīvo un visvairāk neaizsargāto daļu. Pie sagruvušām ceļmalas mājelēm viņi garāmbraucošam autobusam priecīgi māja ar rokām. Vai šie ļaudis vispār zina, ka dzīvo nule izveidotā Brocēnu novadā?
