Dzimtsarakstu nodaļa, jaunlaulātie, stāv daudz mašīnu, apkārt liels pūlis. Garām iet vīrs ar mazo dēlēnu.
Dzimtsarakstu nodaļa, jaunlaulātie, stāv daudz mašīnu, apkārt liels pūlis. Garām iet vīrs ar mazo dēlēnu. Puisēns jautā:
– Tēt, kas te notiek? Kāds cietis avārijā?
Tēvs ar domīgu un bezcerīgu sejas izteiksmi atbild: – Nu, var teikt arī tā…
*
– Meitenīt, ja es būtu dzejnieks, es veltītu jums dzejoli! Ja es būtu mākslinieks, uzgleznotu jūsu portretu! Bet tā kā es esmu tikai naktssargs mēbeļu fabrikā, varu jums piedāvāt tikai gultu…
*
Rabinovičs sarunājas ar topošo znotu: – Nu, un no kā jūs, jaunais cilvēk, grasāties iztikt? – Dievs palīdzēs, izdzīvosim.
– Nu, un kur jūs taisāties dzīvot?
– Dievs palīdzēs, atradīsim – kur.
Tādā garā norisinās visa saruna. Rabinovičs satiek Ābramu. Tas jautā, kā viņam patīk topošais znots.
– Vispārīgos dzīves jautājumos viņš ir pilnīgs idiots, bet ir viena laba īpašība – viņš domā, ka esmu Dievs!