Ceraukstes pagasta Saulgriežu mājas atrodas skaistā vietā Mūsas augstajā krastā, Bauskas tuvumā. Platonovu guļbūves pirtiņa labi pamanāma no upes puses.
Ceraukstes pagasta Saulgriežu mājas atrodas skaistā vietā Mūsas augstajā krastā, Bauskas tuvumā. Platonovu guļbūves pirtiņa labi pamanāma no upes puses.
Namiņa sarkano dakstiņu jumts īpaši koši rotājas ziemas baltajā ainavā, baļķu gaišums labi iezīmējas zaļajos gadalaikos.
Viesus «iezīmē» kartē
Platonovu ģimenes radi un draugi ir gan karsējušies pērtuvē, gan rāmi atpūtušies interesanti veidotajā pirtspriekšā. Atjautīgākie viesi, pirms karsētavas kavējoties uzgaidāmā telpā, ievērojuši īpatnēju metāla dekoru. Pirts saimnieks Leons Platonovs, pie tā stāvot, mēdz ieturēt pauzi un gaida, vai kāds pamanīs, kā viņš bez vārdiem izdomājis paust, no kurienes «Saulgriežos» bijuši ciemiņi. Melnā metālā ir izveidots Latvijas kartes siluets, pie sienas tiek piestiprināti zirga pakavi tajos ģeogrāfiskajos punktos, kuros kartē atrodas, piemēram, Ventspils, Talsi, Bauska un vēl citas mūsu zemes pilsētas. Tā arī var iekārtot nevis viesu grāmatu, bet pat viesu sienu.
Telpa ar iekšlogu
Mazas dekoratīvas un funkcionālas viltībiņas atklājas vēl citviet. Pie sienas atrodas kaut kas līdzīgs metāla vabolei, kas nav tikai dizaina elements, bet tiek izmantota, lai atvērtu vai aizvērtu krāsns šīberi. Augšup veroties, kurtuvi pat nevar ievērot, lai atskārstu, kam noder metāliskais kukainis. Liekot soli pāri pirtsslieksnim, skatiens kavējas pie īpatnēja loga, kuram gan nekas nav cauri redzams. Atjautīgi ir izveidots spogulis, ieliekot to loga rāmī. Aiz mazītiņām durtiņām sienu augšdaļā paslēptas vēdināšanas lūciņas. Leons smaidot stāsta: «Man gribas, lai viss ir glīti, skaisti un pirtī – arī droši. Tādēļ tehniskie mezgli ir rūpīgi pārdomāti un aprīkoti, lai acij būtu tīkami.»
Viltīgā spraudziņa
Piesēžam uz apses koka lāvas, «Saulgriežu» saimnieks skaidro, kāpēc baļķi likti tā, ka starp pērtuvi un priekštelpu sānos ir tikko saskatāma spraudziņa – lai siltums ieplūst arī ēkas neapkurināmā pusē un mājīgāk būtu gaidītājiem. Karstums turas pietiekami, viņaprāt, vajag 70 – 80 grādu, lai izsvīstu.
Leons priecājas, ka viņam laimējies sastapt prasmīgu meistaru no SIA «Tehnika laukiem». Šeit konstruētā un metinātā pirts krāsns izdevusies laba. Sākumā gan bijusi kāda kļūmīte, bet meistari paši atbraukuši un visu izlabojuši. Tagad krāsns darbojas nevainojami.
Pirts bēniņu telpā atrodas 500 litru tvertne ūdenim. Saimnieks noskaidro, cik daudz viesu ieradīsies, un atkarībā no tā uzpilda «bāku». Nevienu reizi slapjuma neesot aptrūcis. Taču par ūdeni ir atsevišķs stāsts, gana dramatisks, bet ar labām beigām.
Ar rīksti atrod īsto vietu
Aka ir skaisti apbūvēta un paslēpta. Grodi sniedzas septiņu metru dziļumā, un divus metrus turas ūdens līmenis. Par rakšanas darbiem stāstot, Leons kļūst nopietnāks. Ar rokām bijis vairākus metrus izracis, bet veltīgi – ūdens neatradies. Smagajā augsnē veiktais lielais darbs «piesējis» dū- šu. Būdams gauži bēdīgs, izstāstījis paziņam Jānim Rāznam par likstām. Negaidot viņš solījis, ka noteiks pareizo vietu, kur rakt aku…
Tas tiešām izdarīts precīzi, jo aptuveni trīs metrus tālāk no iepriekšējās vietas sākta rakt jauna aka. Šoreiz atbraucis ekskavators un «smēlis» zemi tik dziļi, cik varējis. Ticis līdz prāvam akmenim, kas ar cilvēka spēkiem no zemes nebūtu izceļams. Un tobrīd parādījies ūdens. Leons beidzot atviegloti uzelpojis. Tagad viņš spriež, ka J. Rāzna laikam nekļūdīgi prot noteikt āderes.
Vēl top malkas šķūnis
«Saulgriežu» pirts ir jauna. Leons smeldzīgi bilst, ka bijis gan iecerēts citādi – no sievas dzimtās Latgales uz Bausku pārvest kādu vecu vēl lietojamu pērtuvi. Līvijas tētis Pēteris Ņikitins nepaguvis tādu būvi nolūkot. Aiziedams mūžībā, viņš mantojumā atstājis automašīnu. To pārdodot, iegūta naudiņa pirts celtniecībai. Tuvinieki šo būvi uzskata par piemiņas zīmi tēvam un vectēvam. No Latgales atvests pamatīgs koka kubls, kurā var lieliski izmērcēt pirtsslotas.
Neba nu viss ir izdarīts, un Leons rāda, kur top šķūnītis pirts malkai. Šeit glabāsies tikai tas, kas paredzēts pirtiņai – bērza šķilas. Malkas novietnei jābūt tikpat izskatīgai, kādas ir pirts un aka.
Leona draugi un kolēģi, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, viesojoties «Saulgriežos», arī sajutuši apkārtnes labo auru, saimnieka un saimnieces rūpes. Feldšere Sandra Švābe, pārdomājot ciemu reizes, secinājusi: «Šeit viss ir tāds jauks un it kā rotaļīgs – terasē izbūvētie soli, vecas lietas, kas tiek piemērotas lietošanai, ugunskura vieta. Bet cik daudz darba bijis vajadzīgs. Var tikai apbrīnot mūsu kolēģi un viņa ģimeni par strādīgumu un labo gaumi.»
Leons pārliecināts saka: «Man laimējies satikt atsaucīgus cilvēkus un meistarus, kuri ir palīdzējuši. Ja kāds jūt, ka tu gribi ko labu un skaistu, tad vari daudz sarunāt. Nu nav ļaudis tādi riebīgi, kā bieži pierasts domāt. Kāds pats esi, tādu izturēšanos sagaidīsi no citiem.»
