Idejas 18. novembra svētku galdam iesaka Saulaines skolas topošie pavāri un pasniedzējas

Idejas 18. novembra svētku galdam iesaka Saulaines skolas topošie pavāri un pasniedzējas

Valsts svētku nedēļas laikā Kandavas lauksaimniecības tehnikuma (KLT) Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā (TS) audzēkņi gatavojuši tematiskas maltītes. Daļu no šīm idejām un ieteikumiem piedāvājam pamēģināt arī laikraksta lasītājiem.

Saulaines TS audzēkņi, kuri apgūst pavāra profesiju, jau tradicionāli uz dažādiem latviešu tautas svētkiem gatavo tematiskas maltītes un dalās ar receptēm, lai tās pagatavot varētu arī «Bauskas Dzīves» lasītāji.

Ir gan radošums, gan dinamika
«Bauskas Dzīve» tehnikuma virtuvē Saulainē ierodas brīdī, kad otrā kursa topošie ēdināšanas pakalpojumu speciālisti kopā ar kursa audzinātāju Adriju Sovāni veic pēdējos darbus ēdienu sagatavošanā. Pasniedzēja Evita Zviedre paskaidro, ka šogad ēdieni valsts svētku galdam tapuši no sastāvdaļām, ko rudens sezonā iespējams ievākt Latvijas laukos – kartupeļiem, burkāniem, bietēm un citām dārza veltēm. Skolai ir izveidojusies laba sadarbība ar piemājas saimniecību «Padegas» Viesturu pagastā un zemnieku saimniecību Brunavas pagastā «Krišjāņi», kuru produkcija arī papildina audzēkņu gatavotos ēdienus.

Audzēknis Oskars Rikmanis gatavo burkānu kūku – biskvīta kārtas jau ir saceptas, pavisam drīz starp tām tiks smērēts krēms. «Manos pienākumos ietilpa sagatavot krēmu kūkas pildījumam, kā arī apstrādāt kartupeļus citiem ēdieniem,» stāsta jaunietis, «nolēmu apgūt pavāra profesiju, jo patīk tas, ka šajā darbā ir gan radošums, gan dinamika.» Oskars atzīst, ka līdz šim tehnikumā iemācījies daudz un prot pagatavot dažādas maltītes, bet vislabāk no visa viņam patīk vārīt zupas.

Praktiska darbošanās palīdz apgūt mācību vielu
Skolas mācību virtuvē virmo bagātīgas ēdiena smaržas, bet maltīšu izskats priecē acis, jo audzēkņi īpaši parūpējas par to vizuālo noformējumu un dažādām detaļām. Izvietotie mikrosalāti, rieksti un rūpīgi sakārtotas salātu sastāvdaļas šķīvī liek nojaust, ka topošie pavāri apzinās, ka cilvēki vispirms «ēd ar acīm» un tikai tad sniegumu vērtē garšas kārpiņas.

«Šodien man bija uzticēts karamelizēt riekstus, mizot un vārīt kartupeļus, bet tagad dekorēju zupu ar zaļumiem,» stāsta Kristers Ievkalns, «šo profesiju izvēlējos apgūt tādēļ, ka man patīk gatavot ēst. Vislabprātāk gatavoju gaļu, jo man patīk cept steiku, grilēt un viss pārējais, kas saistīts ar barbekjū kultūru.»

Kursa audzinātāja Adrija Sovāne stāsta, ka paralēli teorētiskajām zināšanām praktiskās nodarbības virtuvē audzēkņiem palīdz vieglāk uztvert mācību vielu. «Ja tiek stāstīta tikai teorija, tad šo informāciju ir grūtāk uztvert, tā «neaizķer», bet, strādājot praktiski, zināšanas ilgāk paliek prātā. Piemēram, ja mācāmies par buljonu – sākumā izrunājam teoriju, tad ejam uz virtuvi to gatavot. Shēma viņiem ir priekšā, un darbošanās virtuvē to nostiprina, jo pēc nedēļas, kad uzdodu jautājumus, viņi vielu ir labāk sapratuši,» tā A. Sovāne, «praktiski cenšamies gatavot katru nedēļu, bet tas ir atkarīgs no piešķirtā stundu skaita.» Pasniedzēja atzīst, ka tieši šīs praktiskās stundas ir skolēnu iemīļotākās, jo tajās ir «brīvāks solis» – skolēni saņem recepti, izlasa to, sadala pienākumus un kopīgi darbojas virtuvē.

«Skolēni man ir iemācījuši uz visu paskatīties ar jauniešu acīm un humoru, jo tā starpība mūsu vecumā nemaz nav tik liela. Bieži ar savu kursu mēs saprotamies jau no acu skatiena vai sejas izteiksmes – ja kāds ir kļūdījies, viņš paskatās uz mani un var nolasīt to, ka kaut ko ir izdarījis ne tā, man nekas nav jāsaka,» teic A. Sovāne, «man personīgi nekad nav bijušas problēmas ar to, ka esmu gados jaunāka pasniedzēja, ir tikai pozitīva pieredze.»
Valsts svētkos A. Sovāne iesaka celt galdā to, kas atrodams, ievākts pašu dārzā, rudens veltes. Viņa pauž, ka no burkāniem un ķirbjiem arī var pagatavot dažādus saldos ēdienus, kas nav nemaz tik sarežģīti.