Zemnieku saeimai nav pieņemama valdības piedāvātā 12% PVN likme dārzeņiem, augļiem un ogām

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji kategoriski noraida piedāvāto kompromisa variantu dārzeņiem, augļiem un ogām nākamgad ieviest 12% pievienotās vērtības nodokli (PVN), informē aģentūra LETA.

Zemnieku saeimas valdes pārstāvji informē, ka valdības piedāvājums piemērot 12% PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām nozarei nav pieņemams risinājums. Tādējādi, organizācijas pārstāvju ieskatā, Latvijas lauksaimniekiem nākšoties konkurēt ar citu valstu audzētāju «iespējams, nekvalitatīvāku un izmantošanai uzturā nedrošāku pārtiku».

Kā vēstīts, koalīcija 30. oktobrī vienojusies svaigiem augļiem un dārzeņiem piemērot 12% PVN samazināto likmi. Lai to izdarītu, budžetā jāatrod papildu 16 miljoni eiro. Finanšu ministra A. Ašeradena ieskatā nepieciešamos 16 miljonus varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas.

Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.decembrim.

Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece, «Bauskas Dzīvei» pauž, ka ar Finanšu ministriju vienmēr ir bijis grūti diskutēt: «Tur rēķina «exel» formātā un šajā situācijā visu zem 21 procenta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) skaita kā budžeta zaudējumus – kopā pie pašreizējās piecu procentu likmes tie esot 30 miljoni eiro.»

Budžeta pakotnē bija iekļauta ideja par 21 procenta PVN atjaunošanu dārzeņiem un augļiem, min M. Dzelzkalēja-Burmistre un paskaidro: «Mēs – lauksaimnieki – gandrīz mēnesi ar valdību komunicējām un esam praktiski panākuši, ka runājam par 12 procentu nodokli. Ir ieguldīts milzīgs darbs – komunikācija ar valdības pārstāvjiem, medijiem un citām organizācijām, norādot, ka nodokļa palielinājums veicinās ēnu ekonomiku un būtisku cenu kāpumu, līdz spējām vienoties par 12 procentiem, kas vienalga ir sadārdzinājums, salīdzinot ar pašreizējo piecu procentu likmi.»

Zemnieku saeimas valdes pārstāve apliecina, ka darbs tiek turpināts – ir savākti vairāk nekā desmit tūkstoši parakstu vietnē «manabalss.lv», un Saeimai šis jautājums būs jāskata. Finanšu ministrija rēķina, ka arī pie likmes 12 procenti budžetā būšot par 16 miljoniem mazāk, bet zemnieki pārliecināti, ka par to naudu, ko neiztērēs par kartupeļiem, cilvēki nopirks pienu vai ko citu.

«Viens no galvenajiem iemesliem samazinātai PVN likmei ir tas, ka mazāk izdevīgi iepirkt no ārzemēm un tirgot šo produkciju Latvijā. Tas palīdz samazināt šīs jomas pelēko sektoru un atbalsta vietējos ražotājus. Turklāt pašreizējā piecu procentu likme balstās uz konkrētiem, pamatotiem aprēķiniem,» teic M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Savukārt Zemkopības ministrija (ZM) informatīvajā ziņojumā iepriekš norādījusi, ka laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam Latvijā augļu un dārzeņu nozare ir būtiski attīstījusies. Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība – par 77%.

ZM arī atzīmēja, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā, ziņo LETA.

Izmantotā ilustratīvā attēla autors: Ivars Bogdanovs/ “Bauskas Dzīves” arhīvs.