Mums vajag svētkus – par to daudzi nešaubīgi pārliecinājās pērnvasar Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās. Vajag brīžus, kad esam kopā mazā pulciņā vai lielā pūlī – kā tas mēdz būt Līgo vakarā.
Mums vajag svētkus – par to daudzi nešaubīgi pārliecinājās pērnvasar Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās. Vajag brīžus, kad esam kopā mazā pulciņā vai lielā pūlī – kā tas mēdz būt Līgo vakarā. Vajag prast svinēt svētkus…
Pirms šī gada Jāņiem «Bauskas Dzīve» meklēja vietas, kam piemīt neatkārtojamība, kurās var sajust kaut ko iepriekš negaidītu.
Lai būtu citādi
Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs pašlaik ir modē. Turp brauc skolu jaunieši, ekskursanti no mūsu pašu zemītes un tālumnieki. Tēlnieks Ojārs Feldbergs un viņa līdzgaitnieki nepilnos desmit gados Talsu rajona Sabiles apkaimē no džungļiem un drupām spējuši izveidot kultūras centru, kas iekļauts pasaules organizācijas UNESCO sarakstos.
Otro gadu muzejā turpinās projekts «Pasaules pirmelementi – uguns, ūdens, gaiss, zeme». Pērnvasaras tēma bija – uguns, šajā vasarā – ūdens. Tā stāstīja muzeja darbiniece Vija Parce. Mākslinieku dabā veidotie objekti sader ar vidi, un apmeklētāju, viņam pat neapjaušot, apņem jau pieminētie pirmelementi. Šķiet, kas var būt vēl pieskaņotāks vasaras saulgriežu dienām. Bet Līgo vakars un nakts Pedvālē ir īpaši. Vija Parce piebilda: «Mēs vēlamies, lai šeit būtu citādi.»
Ezers dzirkstīs visu nakti
Šogad Jāņu naktī muzeja parkā veidos skulptūru «Dzelzs ezers». Metāla kausēšanu un skulptūras liešanas norisi brīvā dabā vadīs amerikāņu mākslinieki Karls Bilingslijs un Kenets Peins, kuri jau ceturto gadu Pedvālē organizē čuguna skulptūru liešanas darbnīcas.
V. Parce atklāja: «Tas ir sarežģīts un vizuāli iespaidīgs dzelzs mākslas darba tapšanas process. Nepieciešama vairāk nekā 1000 grādu augsta temperatūra, lai metāls izkustu un no veciem čuguna radiatoriem vai citām mantām varētu veidot jaunus darbus. Ezera pludināšana sāksies krēslas stundā. Tikai diennakts tumšajā daļā tas izskatās efektīgi. Kausēšanā nedrīkst būt paužu, procesā jāievēro nepārtrauktība. Līdz rīta stundai čuguna ezeram jābūt gatavam. Šāda tipa mākslas darbu veidošana intriģē, jo rezultāts nav iepriekš paredzams.»
Liesmas veido skulptūru
23. jūnija vakarā pulksten 22, piedaloties jauktajam korim «Kandava», Pedvālē ar īpašu rituālu tiks iededzināts Līgo svētku ugunskurs. Tas ir ļoti liels un labi saskatāms no tālienes. Saulgriežos parasti veido kādu ugunsskulptūru, kas arī ir īpašs mākslas veids. Pagājušajā vasarā, īstenojot projektu «Ugunszeme», Pedvālē bija ieradušies šī žanra meistari no Dānijas, Igaunijas. Talsu mākslinieku grupa rada interesantas skulptūras, kāda būs redzama šī gada Jāņos.
Jau tradicionāli 24. jūnija saullēktu Pedvālē sagaidīs ar vīru rīta skrējienu, kam dalībnieki tiks pulcināti līdz pulksten 4. Ar skepsi, ar ironiju un vēl citādi reizēm tiek mēļots par pliko skrējienu, kas notiek Jāņu dienas rītā. Vijas stāsts atklāj ideju un rituāla būtību. To uzzinot, gaist splīns, ar kādu nereti tveram neparasto.
Apliecina izturību
Vija Parce atcerējās 1994. gadu. «Tad Latvijas Olimpiskā komiteja Pedvālē svinēja Jāņus. Tas bija arī olimpiskās kustības simtgades gads. Pirmajās olimpiskajās spēlēs, kā zināms, varēja piedalīties tikai vīrieši, sievietes nedrīkstēja sacensības pat skatīties. Pieminot olimpiskās tradīcijas, radās doma par skrējienu. Drosmīgi vīri, kuri izturējuši Jāņu nakti un kuriem vēl ir spēks, saules lēktu sagaida skrienot. Tas nav kā olimpiskajās spēlēs, lai uzvarētu, bet lai sveiktu jaunu dienu ar jauniem spēkiem. Tā ir izturības pārbaude. Pirmajā skrējienā piedalījās seši vīri. Ātrāko apbalvoja ar īstu lauru vainagu no Grieķijas.»
Uzņem jaunu enerģiju
Jāskrien tikai 60 metru. Dažs par to brīnās, bet Jāņu nakts ir gara un rītausmā skriet – ne katrs vairs spēj. Vija kavējās pārdomās: «Katrs notikums apaug ar visādas informācijas slāni. Pliko skrējiens ziņkāres dēļ pārvērtās par šovu, kas sākotnēji nepavisam tā nebija iecerēts. Vairākus gadus uz Pedvāli ļaudis brauca tikai pirms rītausmas, tādēļ vien, lai varētu skatīties skrējienu.
Ojārs Feldbergs pēdējos divus gadus šo rituālu nosaka pēc sava prāta – skrējienam ir iepriekš jāpiesakās Pedvāles brīvdabas muzeja kafejnīcā «Dāre». 60 metru distances vietu zina tikai tēlnieks. Kad vīri ir sapulcējušies, viņi dodas sagaidīt saules lēktu. Vēl līdzi ir Feldberga kundze Teiksma, kura veido Pedvāles hroniku, iemūžinot skrejošus vīrus.»
V. Perca novērojusi, ka līgotāji, uz skrējiena vietu dodoties, izskatās švaki, bet atgriežas no turienes sprauni, nāk, kā enerģiju uzņēmuši.
***
Dienas rits
Līgo dienā, 23. jūnijā, saule lec pulksten 4.30, riet pulksten 22.22.
Dienas ilgums 17 stundas 52 minūtes.
24. un 25. jūnijā saules lēkts un riets, kā arī dienas garums nemainās.
26. jūnijā diena kļūs īsāka par vienu minūti.
