Domājot par Latvijas un lauku attīstību, ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu. Kāpēc lauki slīgst nabadzībā?
Domājot par Latvijas un lauku attīstību, ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu. Kāpēc lauki slīgst nabadzībā? Kur paliek tā nauda, kas it kā novirzīta lauksaimniecības un lauku attīstībai? Ko darīt tiem zemniekiem, kuri kaut ko saražo, ja pašlaik vairāk nekā puse Latvijas lauksaimniecības produktu tirgus četri simti miljonu latu vērtībā ar liberālās valdības svētību tiek legālajam un nelegālajam importam? Vai tad nav jādomā par sava, valsts tirgus aizstāvību! Loģisku, politisku un valstisku aizstāvību!
Nevar piekrist populistiskiem apgalvojumiem, ka, turpinot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), jau pašlaik piedāvātie noteikumi ir «vairāk nekā šobrīd lauksaimniecībai ir»! Patiesībā situācija draud pārvērsties par lauku izdzīvošanas mežonīgu maratonu. Apmēram 500 – 700 zemnieku saimniecību, kas atbildīs starptautiskām prasībām, kaut kā eksistēs un nevienlīdzīgas konkurences apstākļos mēģinās ne tikai ražot, bet arī pārdot, pārējie grims nabadzībā, pieaugs sociālā spriedze un bezcerība.
Tagad laukiem sola sociālos maksāju- mus – tādas kā pensijas. Vēlos zināt, kā tas ietekmēs lauku vidi? Tā būs eksistence, kas nekādi neveicinās attīstību. Sociālo palīdzību piedāvā cilvēkiem, kuri paši nevar tikt galā ar situāciju un problēmām. Vai kāds grib teikt, ka 30 procenti Latvijas iedzīvotāju (cilvēku, kuri dzīvo laukos) ir nespējīgi un nevarīgi? Tā nav! Nespējīga ir valdības veidotā lauku attīstības politika. Jebkuram cilvēkam ir jābūt iespējai nodrošināt sevi un ģimeni. Kāpēc Latvijā nevarētu runāt par laukiem un lauku attīstību plašākā kontekstā – kā par latviskā dzīvesveida uzturētāju?
Valdošo aprindu apziņā maz kas ir pārmainījies salīdzinājumā ar okupācijas laiku. Tad galvenās cerības un skati tika vērsti uz centralizētiem fondiem no Maskavas, tagad kā pestīšanu gaida ES naudu no Briseles. Kā var saprast no izteikumiem presē, tad tiek meklēti kompromisi sarunās ar ES. Tajā pašā laikā gribu uzsvērt, ka Latvijas zemnieks konkurētspējīgs ar Eiropas zemniekiem būs tikai tad, ja nosacījumi būs līdzvērtīgi. Pašlaik par to neliecina nekas.
Būsim godīgi, ES tiešos maksājumus, kas tiek doti no ES budžeta, varam ietekmēt visai maz. Kā smejies, «kas maksā, tas pasūta mūziku»… Neviens nevar apšaubīt Latvijas tiesības ražot. Tātad ražošanas kvotu jautājumā Latvijas pozīcijai ir jābūt stingrai. Saglabājoties nevienlīdzīgai konkurencei un faktiski diviem atšķirīgiem lauksaimniecības produktu un pārtikas tirgiem, suverēnai Latvijas valstij ir tiesības prasīt aizsargāt savu iekšējo tirgu. Tas nozīmē arī pastiprināt cīņu ar kontrabandu.
Arī no valdības prasām reālu un skaidru rīcību, kas vērsta uz mūsu nacionālo interešu ievērošanu un valsts attīstību. Es domāju, ka Latvijas laukiem ir nākotne. Tā saistāma ar līdzsvarotu visas valsts attīstību.
P. S. «Bauskas Dzīvē» raksts publicēts saīsināti.
