Bauskas Centrālās bibliotēkas resursu attīstības informācijas nodaļas vadītāja Astra Jaudzema atgriezusies no ceļojuma uz Šveici. To viņa dēvē par sapņu zemi.
Bauskas Centrālās bibliotēkas resursu attīstības informācijas nodaļas vadītāja Astra Jaudzema atgriezusies no ceļojuma uz Šveici. To viņa dēvē par sapņu zemi.
Triju kultūru ietekme
Braucienu organizēja Latvijas Bibliotekāru biedrība. Eiropas valstu iepazīšanas un pieredzes apmaiņas ceļojumus biedrība piedāvā katru gadu. Bauskas rajona bibliotekāres jau apmeklējušas Norvēģiju, Franciju, Itāliju. Nākamvasar paredzēts speciālistu ceļojums uz Spāniju.
Astru Jaudzemu visvairāk sajūsminājusi Šveices daba un rāmā, sakārtotā dzīves telpa. Taču brīžiem viņai šķitis, ka šveicieši ir mazliet norobežojušies no ārpasaules.
Nelielā valstiņa sadalīta 27 kanjonos jeb reģionos. Šveicē ir trīs oficiālas valsts valodas – vācu, franču un itāliešu. Astra Jaudzema teic, ka itāliešu apdzīvotie kanjoni esot trokšņaini. Vietām, kur pārsvarā apmetušies vācieši, raksturīga pedantiska kārtība, bet franču reģioniem piemītot klusināta elegance. Latvijas tūristu grupa iegriezusies Šveices lielākajās pilsētās: Cīrihē, Ženēvā, Bernē, Lugāno un Lucernā. Tūristi parasti apjūsmojot krāšņo un bagāto Lugāno, taču Astrai visspilgtāk atmiņā palikusi mājīgā Lucerna.
Kalnu takas un pļavas
Neaizmirstams bijis pārgājiens kalnos Interlakenā – nelielā, bet ļoti populārā tūrisma centrā. Bibliotekāre stāsta: «Jau sen vēlējos nokļūt kalnos. Šveices Alpi pārspēja visus priekšstatus. Priecājos par katru neredzētu augu, apbrīnoju majestātiskās klintis un dzidros strautus. Mani pārsteidza Alpu pļavas. Biju iedomājusies, ka tās būs klātas ar garu, leknu zāli, taču augu valsts ir ļoti nabadzīga. Šveices slavenajām melnraibajām govīm nav viegli atrast barību. Katru pavasari gani ar milzīgiem govju bariem dodas kalnos, lai ielejās atgrieztos vēlā rudenī.
Gida pavadībā Interlakenā uzkāpām 2,5 kilometru augstajā Jungfrau (Jaunavas) kalnā. Taka vijās kā serpentīns, stāvu kāpienu nebija, tomēr brīžiem vajadzēja sasprindzināt visus spēkus. Skatienam pavērās tik pasakainas ainavas, ka nogurums izzuda kā nebijis. Visiem, kuri nolēmuši doties uz Šveici, noteikti iesaku piedalīties kalnu pārgājienā.»
Apmeklē lielākās bibliotēkas
Latviešu bibliotekāru grupai bija iespēja iepazīties ar Šveices Nacionālo bibliotēku, Cīrihes centrālo un universitātes bibliotēku, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) bibliotēku Ženēvā. Šveices bibliotēku sistēma nav vienota, jo katrā kanjonā ir spēkā savi likumi. Valsts dotācijas bibliotēkas nesaņem, par to uzturēšanu gādā kanjonu pašvaldības.
Izsmeļošu informāciju par bibliotēku darba organizāciju sniedzis Šveices Nacionālās bibliotēkas direktors Žans Frederiks Žoslins, kurš pieredzes apmaiņas braucienā apmeklējis arī Rīgu. Savukārt kolēģi no Cīrihes centrālās bibliotēkas grupu gaidījuši ar uzrakstu «Sveicam Latvijas bibliotekārus!».
Gādā par ērtībām
Grāmatu krātuves iekārtotas atturīgi, izmantojot modernā dizaina elementus – atklātas konstrukcijas, metālu un stiklu. Plaukti darināti no viegla metāla. Astrai tie šķituši neticami zemi. Šveicieši uzskata, ka lasītājiem un bibliotēku darbiniekiem jāsagādā maksimāls komforts, tādēļ arī plauktu augstums atšķiras no Latvijā ierastā. Toties lasītavu galdi ir milzīgi un masīvi, lai grāmatu lietotāji varētu justies ērti. Dienas beigās katra lasītāja izraudzītie sējumi tiek salikti speciālos ratiņos un novietoti īpašā telpā. Tāpēc apmeklētājiem nākamajā rītā literatūra nav jāpasūta no jauna.
Interesanta saruna par novadpētniecības darbu Šveices bibliotēkās izraisījusies ar bibliotēku speciālistu Tomasu Feitknehtu Cīrihē. Šajā valstī vecākās bibliotēkas dibinātas 13. gadsimtā. Dažas no tām renesanses laikmetā kļuvušas par filosofu skolām. Bibliotēku krājumos glabājas unikālu dokumentu oriģināli.
Lāči un ūdenskritumi
Ievērojamākie 118 dabas un arhitektūras objekti aplūkojami neparastā brīvdabas muzejā «Šveice miniatūrā» Lugāno. Astra Jaudzema joko, ka slinkiem ceļotājiem ar šo ekspozīciju pilnīgi pietiekot, lai gūtu plašu informāciju par valsti. Tomēr ūdenskritumu krāšņumu miniatūras nevarot aizstāt. Astra secina, ka ūdenskritumi un kalni uz viņu atstājuši vienlīdz spēcīgu iespaidu: «Trumbelbahas ūdens «viesuli» klintīs ne ar ko nevar salīdzināt. Tas ir jāredz, lai pilnībā izjustu Šveices dabas varenību.»
Arī lāču alas Arno upes krastā pie Bernes noteikti vajagot aplūkot. Šveices simbols – lācis – nav izraudzīts nejauši. Ķepaiņi itin labi jūtoties arī civilizētajā Šveicē un savas mītnes pie Arno negrasoties pamest.
Neviens latvietis neaizbrauc no Lugāno, neapmeklējis Raiņa muzeju. Arī bibliotekāru grupa paspējusi ielūkoties divās nelielās ekspozīciju telpās.
