Baušķeniece Dace Bērziņa 28. jūnijā absolvēs Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātnes un informācijas nodaļu.
Baušķeniece Dace Bērziņa 28. jūnijā absolvēs Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātnes un informācijas nodaļu. Mēneša sākumā viņa jau aizstāvējusi bakalaura darbu «Bauska. Bibliogrāfiskā datu bāze. 1900. – 1925. gads». Daces Bērziņas pētījums atzīts par izcilu un novērtēts ar desmit ballēm.
Bakalaura darbā autore apkopojusi Bauskas vēstures faktus, kas atspoguļoti 1900. – 1925. gada Latvijas un vietējos preses izdevumos. Tie ievadīti Bauskas Centrālās bibliotēkas novadpētniecības elektroniskajā datu bāzē. Pētījuma vienu eksemplāru Dace uzdāvinājusi pilsētas bibliotēkai, bet otru – Novadpētniecības un mākslas muzejam.
Jaunā speciāliste ceturto gadu strādā Bauskas pilsētas vakara vidusskolas bibliotēkā.
Jauni cilvēki mūsdienās visbiežāk izvēlas jurisprudences, informātikas, banku zinību vai tūrisma menedžmenta studijas. Jūs pievērsāties bibliotēku zinātnei. Daudziem bibliotekāres darbs šķiet vienmuļš un garlaicīgs. Jūs droši vien domājat citādi.
– Man bija nopietna motivācija sākt bibliotēku zinātnes studijas. Šī nozare Latvijā strauji attīstās, jo tiek ieviestas modernas tehnoloģijas. Pamazām bibliotekāri kļūst par informācijas nozares kvalificētiem speciālistiem. Manuprāt, profesija ir ļoti perspektīva. Bibliotekāra darbā no vienmuļības nav ne miņas.
Esmu absolvējusi Mežotnes lauksaimniecības skolu, kur mācījos mājturību, lopkopību, dārzkopību, rokdarbus. Man ir visas dzīvei nepieciešamās iemaņas. Ja rastos vajadzība, varētu dzīvot un strādāt arī lauku sētā. Tomēr, rakstot bakalaura darbu, sapratu, ka mani visvairāk vilina zinātne – izpēte, analīze, materiālu sistematizēšana.
Par Bausku ir izdotas vairākas brošūras un dažas grāmatas. Pamatojoties uz faktiem, vēsturisko vidi autori it kā ir radījuši, taču interpretējuši un komentējuši pēc saviem ieskatiem. Darbu haotiskā struktūra rada virspusēju iespaidu. Jūsu pētījums atšķiras no citiem materiāliem. Pastāstiet par darba procesu!
– Es nepretendēju uz Bauskas vēstures pētījumu, pat necenšos ielīst šīs nozares speciālistu «lauciņā», jo mans uzdevums bija bibliogrāfiskās datu bāzes veidošana. Ar bažām gaidu pilsētas Novadpētniecības un mākslas muzeja speciālistu kritiku. Bakalaura darba tapšanas laikā ar viņiem izveidojās laba sadarbība. Vēsturnieks Aigars Urtāns mani konsultēja par daudziem jautājumiem. Pētījumam izmantoju ilustrācijas no muzeja pastkaršu kolekcijas.
Darba izstrādei veltīju trīs gadus. Vispirms noskaidroju, kuros preses izdevumos ir publikācijas par Bausku. Tad devos uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas periodisko izdevumu lasītavu, kur pieprasīju 33 laikrakstus un žurnālus, izlasīju visus rakstus, kuros minēta mūsu pilsēta. Katrai publikācijai tapa referatīvā anotācija. Tajā atklāta raksta būtība, pieminētās personas, vietvārdi, objekti, gadi un skaitļi. Šāda anotācija nepieciešama, lai mana pētījuma lietotājiem nebūtu jāmeklē veco laikrakstu oriģināli. Pēc tam materiālus sistematizēju pēc tautsaimniecības un sabiedriskās dzīves atsevišķu nozaru principa. Visi preses izdevumi bija iespiesti vecajā drukā – tā dēvētajā gotu šriftā. Sākumā bija grūti, bet vēlāk iemanījos lasīt tekoši.
Ko 20. gadsimta pirmajā pusē žurnālisti rakstīja par Bausku, kādas problēmas tika uzskatītas par svarīgām? Varbūt jums laimējās atrast vēl nedzirdētus vai kuriozus faktus?
– Pamatīgi analizēju laikrakstu «Bauskas Vēstnesis», materiālus meklēju arī žurnālā «Bauskas Skauts».
Vietējā avīzē visbiežāk minētais temats bija Bauskas domes vēlēšanas un ar tām saistītas intrigas. Aktuālākā problēma – netaisnība. Autori vēršas pret vāciešiem, kuri darījuši visu iespējamo, lai vēlēšanās iegūtu vairāk balsu. Minētajā laika posmā notika vairākas vēlēšanas, bet katrreiz atkārtojās viens un tas pats.
Latvijas laikrakstos ļoti plaši atspoguļota dažādu biedrību darbība. Pārsvarā gan tika rakstīts par saviesīgu vakaru norisi. Atradu interesantus faktus par skolu dzīvi. Izglītības iestādēs darbojies pārsteidzoši liels skaits interešu pulciņu. Skolu teātri sistemātiski rādījuši lugas pilsētniekiem, bet žurnālisti recenzējuši katru izrādi. Ieraudzīju saistošu rubriku «Bauska pirms 100 gadiem». Žurnālists Pakalniņš kādā 1925. gada publikācijā piedāvāja interesantus statistikas datus. Izrādās, ka Bauskā 1835. gadā bijis 13 nebruģētu ielu, 25 augļu dārzi, 80 sakņu dārzu, piecas mūra mājas un 122 koka mājas. Pilsētā reģistrēti 2142 iedzīvotāji. Vīriešu bijis vairāk nekā sieviešu. Vēl divdesmitajos gados vietējā prese brīdināja, ka Mēmele pie Bauskas pils maina gultni, tuvojoties celtnes pamatiem.
Lasot mēģināju iztēloties Bauskas pazīstamās vietas pirms daudziem, daudziem gadiem. Bija neparastas izjūtas – it kā skatītos filmu. Es ļoti mīlu savu pilsētu.
Bauskas Centrālās bibliotēkas darbinieces stāstīja, ka vairākas nedēļas garas jo garas stundas pavadījāt pie iestādes datora, pamatīgo pētījumu ievadot vienotajā informatīvajā sistēmā «Alise», kurā iekļauta novadpētniecības datu bāze. Tā bija jūsu vai bibliotēkas iniciatīva?
– Nevis iniciatīva, bet Latvijas Universitātes noteiktā prasība bakalaura darbiem, lai materiāli «neiegultu» plauktā, bet būtu pieejami. Diemžēl datu bāzē nebija iespējams ievietot referatīvās anotācijas, tādēļ pētījuma vienu eksemplāru atstāju bibliotēkai, lai interesenti varētu saņemt pilnīgāku informāciju.
Man gribētos darbu turpināt, pētot pirms 1900. gada un pēc 1925. gada izdotus laikrakstus un žurnālus. Ja nolemšu studēt maģistrantūrā, nodoms varbūt tiks īstenots.
***
Atsauksmes par Daces Bērziņas pētījumu
Aigars Urtāns, vēstures maģistrs:
«Vienreizējs darbs ar milzu vērtību, izcils izziņas avots. Līdz šim neviens baušķenieks tādam pētījumam nav uzdrīkstējies ķerties klāt.»
Sanita Eltermane, Bauskas vakara vidusskolas skolotāja:
«Es vēroju Daci darba procesā. Augām naktīm viņa sēdēja pie datora un sistematizēja materiālu milzīgo apjomu. Reizēm apbrīnoju kolēģes dedzīgo aizrautību. Man ir liels prieks, ka tapis nopietns pētījums, kas atspoguļo mūsu pilsētas vēstures konkrētu periodu.»
Baiba Tormane, Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore:
«Novadpētniecības datu bāzi Dace papildinājusi ar ļoti vērtīgiem materiāliem. Tos var izmantot ikviens bibliotēkas lietotājs. Akadēmiskais darbs ir nevainojami sakārtots un lasītājiem viegli uztverams.»
***
Atziņas
Dace raksturo dzīves pamatvērtības
ĢIMENE.
Laipnība, siltums un saskaņa. To es izjūtu attiecībās ar mammu, brāli, māsu un viņu bērniem.
MĪLESTĪBA.
Domāju par to plašā nozīmē. Tuvs cilvēks, skaistā Latvijas daba, mūsu valsts, draugi.
DARBS.
Radošs process, kas piešķir dzīvei krāsainību.
Nopietna un mērķtiecīga Dace bijusi jau bērnībā.
