ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ, 22. novembrī, pieņēma pozīciju jauniem noteikumiem iepakojuma samazināšanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādāšanai. Deputāte Inese Vaidere, kura EP Vides komitejā piedalījās šo noteikumu izstrādē, uzsver: «Teju puses no visas Eiropā izmantotās plastmasas un papīra ir paredzēti tieši iepakojumam, kurš dzīvo ļoti īsu mūžu un ātri vien nonāk atkritumu konteineros. Tādēļ esmu gandarīta, ka par spīti spēcīgam lobijam, mums ir izdevies pieņemt EP pozīciju iepakojuma atkritumu samazināšanai.»
Inese Vaidere: “Vidēji katrs latvietis gadā rada aptuveni 140 kilogramus iepakojuma atkritumu un ar katru gadu šis apjoms arvien pieaug. Pārmērīgo iepakojuma lietojumu veicina vairāki faktori, tostarp nepārdomāta tirdzniecība internetā. Piemēram, nereti preces tiek saiņotas vairākos plastmasas un kartona slāņos. Arī pati novēroju, ka preces, īpaši internetā iegādātās, tiek piegādātas iepakotas pārmērīgi lielākās kastēs un vairākos iepakojumos – pat neliels krēma trauciņš ir ietīts plastmasā, papīrā, kartonā, bet bērnu zeķes – plastmasā un kartonā.”
Viņa skaidro, ka jaunie noteikumi atvieglos iepakojuma atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, samazinās nevajadzīgu iepakojumu un atkritumus, kā arī veicinās pārstrādātu materiālu izmantošanu iepakojuma ražošanā. Kas ir ļoti būtiski – aizliegti tiks tādi pārtikas iepakojumi, kas satur veselībai kaitīgas ķīmiskas vielas. Deputāte arī atzīst, ka lobija spiediens darbā pie šī likuma bijis ļoti liels, jo gan ātrās ēdināšanas uzņēmumi, gan iepakojumu ražotāji ārkārtīgi centās aizstāvēt savu biznesu.
“Uzskatu, ka esam panākuši ļoti labu rezultātu – jau tuvākajā desmitgadē pilnīgi visu iepakojumu ir jāpārstrādā atkāroti. Savukārt no liekiem un nevajadzīgiem iepakojumiem jāatbrīvojas pavisam, piemēram, viesnīcu šampūnu pudelītēm. Kas attiecās uz ātro ēdināšanu, skaidrs, ka nav iespējams aizliegt vienreizlietojamos iepakojumus, kamēr tiem nav pieejamas alternatīvas. Tādēļ lēmām par to, ka patērētājiem jābūt būt iespējai iegādāties pārtiku un dzērienus savos iepakojumos, līdzņemšanu no restorāniem un kafejnīcām. Ticu, ka ar laiku tiks arī rastas jaunas biznesa idejas, lai šos iepakojumus izskaustu pavisam, piemēram, depozīta sistēma,” skaidro EP deputāte.
Procesa nākamais solis paredz sarunas starp EP, Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju, lai panāktu vienošanos par likuma gala redakciju.
Informāciju sagatavoja Ineses Vaideres birojs. Izmantots publicitātes foto.
Bez iepakojuma nevar ievērot higiēnu. Tālāk seko pārtikas bojāšanās mikroorganismu: baktēriju, raugu, pelējuma sēņu dēļ. Tur slēpjas tā problēma, kāpēc iepakojumu lieto. Tātad ieejamo produktu klāstu nāksies samazināt, ja liks atteikties no iepakojuma. Ir vel risinājums biodegradējamās plastmasas, kas savā būtībā ir dažu baktēriju ģinšu šūnu ieslēgumi ar to barības vielām. Vienas baktērijas uzglabā sevī cieti, bet citas biopolimērus. Taču šādas plastmasas nav ilgtspējīgas un trauslas.