Lietuvas ostas pilsēta Klaipēda no 27. jūnija līdz 1. jūlijam uzņēma Ziemeļu un Baltijas valstu koru 4. festivāla dalībniekus.
Lietuvas ostas pilsēta Klaipēda no 27. jūnija līdz 1. jūlijam uzņēma Ziemeļu un Baltijas valstu koru 4. festivāla dalībniekus.
Bauskas rajonu tajā pārstāvēja trīs koru dziedātāji no Mežotnes, Iecavas un Īslīces, ko uz svētkiem sagatavoja diriģenti Mārīte Jonkus, Linda un Uģis Mat- veji.
Sapin balsis
Mūsu balsis skanēja gan lielajā kopkorī Vasaras koncertestrādē, gan pilsētas ielās un laukumos. Netrūka arī ierastā lietus, dažudien pat vairākas reizes virs dziedātājiem «apgāzās» kāds pelēks mākonis.
Šie svētki atšķiras no tiem, ko jau otro gadu simtu svinam Latvijā. Festivālā kopdziedāšana notiek tikai vienā koncertā, bet līdz tam astoņu tautu valodās jāiemācās 16 dziesmas, no kurām tikai dažas tiks izpildītas arī vēlāk. Šajos svētkos tieši pirms koncerta no programmas nācās svītrot abas dāņu dziesmas, jo kopkorim tās izrādījās par grūtu. Somu un igauņu diriģenti dziesmām izvēlējās tik strauju tempu, ka cittautu dziedātājiem mēle pinās vārdos, prāts – melodijā. Varbūt tas liks padomāt tiem, kuri repertuāru izvēlējušies.
Latvieši ir cītīgāki
Mēģinājumos bija jūtams, ka Latvijas kori cītīgāk nekā citu valstu dziedātāji strādājuši, apgūstot repertuārā iekļautās dziesmas. No kora rindām skatoties, bija jāatzīst, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas koru virsdiriģentu rokas žests pauda pieredzi, strādājot ar daudzbalsīgu dziedāju pulku, ko citu valstu diriģentiem vadīt bija grūtāk. Tā ir Latvijas koru dziedāšanas prakse, pieredze un tradīcija dziedātāju spēju latiņu celt arvien augstāk. Tāpēc arī dalībnieku no mūsu valsts festivālā bija visvairāk.
Iznāca sarunāties ar vairāku Skandināvijas valstu koru dziedātājiem. Kur vien latvieši sastāja pulkā, lai padziedātu savam priekam, klausītāju netrūka, jo skanēja labi. Par to tika izteikta apbrīna, uzslava, arī neizpratne – kam mums tas vajadzīgs? Zviedrijā, Dānijā un citās ziemeļvalstīs amatieru kopas vairāk līdzinoties omulīgām domubiedru grupām, kur dzied atpūšoties. Tajās vairāk pusmūža cilvēku, kuri spēj par savu vaļasprieku maksāt, taču viņi nevēlas sevi piepūlēt, mācoties grūtas dziesmas, vairāk tiek apgūtas tautasdziesmas un populāra mūzika.
Ar mugursomu un karodziņu
Simpātijas raisīja daudzie kori no Norvēģijas. To dziedātāji bija ļoti viegli pamanāmi, jo vienmēr turējās kopā, ģērbti līdzīgos košos flaneļa kreklos, ar mugursomām, pie kurām piestiprināts Norvēģijas karodziņš. Līdzīgi izskatījās arī zviedri, vairāki bija ieradušies kopā ar bērniem, jo Lietuvas piedāvātās servisa cenas esot izdevīgas ģimenes ceļojumam nedēļas nogalē. Par gluži vai neiespējami lēto Lietuvas alu sajūsminājās daudzi vikingu pēcteči, kuriem bieži katrā rokā bija pa kausam.
Nevaru atturēties no uzslavas, atceroties, kā Klaipēdas laukumos bija organizēts koru dziedāšanas maratons. Kopas tika sagaidītas un pieteiktas. Visur bija pakāpieni, mikrofoni un lieliska dzirdamība. Īslīces un Iecavas kori spēkus apvienoja, tāpēc saules pielietajā Antīko pulksteņu muzeja pagalmā viņiem skanēja labi. Pēc tam tur klausījos vairākus ārzemju korus un priecājos par viņu nepiespiesto, vienkāršo un dzīvespriecīgo dziedāšanu.
Pārpildītās zālēs
Brīvajā laikā īslīcieši devās ekskursijās uz delfināriju, jūras muzeju, Palangu, stāstīja dziedātāja Indra Atvara. Turklāt ar festivāla dalībnieka karti uz prāmja nebija jāpērk biļete.
Kora diriģents Uģis Matvejs sajūsmināts stāstīja par iespēju piedalīties semināros un dzirdēt katras valsts labākos profesionālos kolektīvus, kuri sniedza īpašus koncertus pārpildītās zālēs.
Diriģentes Mārītes Jonkus mudināti, uz tiem devās arī vairāki Mežotnes kora dziedātāji. Tā izdevās noklausīties Ērika Vestberga ansambļa (Zviedrija) programmu, triju augstskolu studentu lielo kori «Dominante» (Somija). Pārsteigums bija ārkārtīgi talantīgais norvēģu diriģents Kjetils Almenings, kurš vada 16 mūziķu kamerkori un 23 gadu vecumā spēj sajūsmināt ar dažādiem modernas muzicēšanas paņēmieniem.
Gluži cita pieredze ir Kalifornijā dzimušajam diriģentam Keitam Rīdam, kuru mīlestība un laulība aizvedusi uz dzīvi Islandē. Šo valsti pārstāvēja neliels, skanīgs koris, kurā dzied gan medmāsas, gan auklītes, arī šoferi un skolotāji. Keits Rīds seminārā stāstīja par saviem paņēmieniem, apmācot koristus elpot, dziedāt, izmantojot balss brīnumainās dotības.
Visi reprezentācijas kolektīvi, arī Valsts akadēmiskais koris «Latvija», kurā dzied Bauskas rajona koru virsdiriģents Uģis Matvejs, sastapās noslēguma koncertā Marijas Miera ķēniņienes baznīcā, kur tikai reta stāvvieta bija brīva. Turklāt visi koncerti Klaipēdā bija bez ieejas maksas, gluži kā dāvana, kas pieejama ikvienam.
Uz Somiju
Nākamo svētku rīkošanas pilnvaras Klaipēdā tika nodotas Somijas pārstāvjiem, kur 2005. gadā varēs atzīmēt šīs Latvijā iedibinātās tradīcijas pirmo desmitgadi. Pagaidām nevar pat prognozēt, kura Bauskas rajona kora dziedātāji turp varēs doties, jo ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī dalības maksa būs jāfinansē katram pašam. Var sākt krāt naudu, bet varbūt der padomāt par iespēju šādam braucienam veidot vienu kori no vairākiem rajona kolektīviem, lai festivālā varētu piedalīties tie, kuri to tiešām vēlas.
***
Fakti
Ziemeļu un Baltijas valstu koru 4. festivālā Klaipēdā piedalījās 4000 dziedātāju: no Latvijas – 44 kori, Lietuvas – 28, Norvēģijas – 19, Igaunijas – 14, Zviedrijas – 6, Somijas – 5, Dānijas – 2, Islandes – 1.
