Jūlijs ir mēnesis, kad notiek lauku apskates un sēklaudzētāji uzzina, vai viņu koptie sējumi atbilst prasībām.
Jūlijs ir mēnesis, kad notiek lauku apskates un sēklaudzētāji uzzina, vai viņu koptie sējumi atbilst prasībām.
Šajā vasarā speciālistiem ir lielāks darba apjoms, vēstī Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas sēklu kontroles daļas Bauskas sektora vadītāja Jausma Sudmalniece. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrs mūsu rajonā papildinājies ar 30 jauniem uzvārdiem.
Domā par ieguvumu
Svitenes pagasta zemnieku saimniecība «Dimanti» šogad iekļauta Sēklaudzētāju reģistrā. Pagājušajā nedēļā sviteniete ilggadēja agronome Dzintra Jutus saņēma sēklaudzētāja apliecību. Dokuments ir rokā, taču viss lielais darbs vēl priekšā. Par to arī bija saruna ar Bauskas sektora vadītāju J. Sudmalnieci, kura pārbaudīja ziemas kviešu ‘Donas puspunduris’ sēklas lauku.
Speciāliste atzina, ka augu seka ir ievērota pareizi un kādreiz tik populārā agrīnā kviešu šķirne atbilst pazīmēm, kādas izvirzītas sēklaudzētāju noteikumos. Taču rūpīgi pārskatot lauku, J. Sudmalniece atklāja citu šķirņu piejaukumu. Īpašniece par to nav vainojama, jo kvieši iesēti laukā, kur iepriekš auguši ilggadīgie zālāji. Vajadzēja secināt, ka piemaisījums bijis sēklā, kas gādāta Jelgavas rajonā. Vērtējot augu biezību un citas šķirnes kviešu daudzumu, piemaisījums netika atzīts par kritisku. Taču Dz. Jutus apņēmās piecus hektārus lielo platību kopā ar palīgiem pārstaigāt un izravēt. Saimniece uzskata, ka ir svarīgi iegūt sertificētu sēklu, jo tad viņa varēs saņemt lielākus hektārmaksājumus.
Sarežģīts process
Vairāki zemnieki, kuri to iepriekš nebija darījuši, šogad pievērsušies sēklaudzēšanai, lai paši iegūtu sertificētu sēklu, ko izmantos savā saimniecībā, skaidro Jausma Sudmalniece. Šāda tendence vērojama arī Dobeles rajonā, apstiprināja Gunita Šķupele, šī rajona sēklu kontroles speciāliste. Kā tas izdosies, kļūs zināms rudenī, kad pārbaudīs sagatavoto sēklu, taču vispārliecinošāk rezultāts redzams nākamajā gadā lauku apskatē. Sēklaudzēšanas paplašināšanos veicinājuši jau iepriekš minētie hektārmaksājumu nosacījumi, proti, par laukiem, kas apsēti ar sertificētu sēklu, subsīdijas ir divas reizes lielākas. Zemnieki izrēķinājuši, ka pašu audzētas sēklas izmaksas ir zemākas.
Pēdējos gados aizvien vairāk, īpaši Bauskas rajona pierobežas saimniecībās, problēmas sagādā vējauza. To ir ļoti grūti attīrīt no sēklas graudiem. Speciālisti iesaka laukus pirms apskatēm pārstaigāt un ravēt. Vēlams nezāles iznest ārā. Interesanti, ka Dānijā ir aizliegts sēklai paredzētajās platībās miglot vējauzu, jo ar smidzināšanu to pilnībā nevar iznīcināt.
Dānijā gūst apstiprinājumu virzībai
J. Sudmalniece pirms šī gada lauku apskatēm bija darba vizītē Dānijā un mācību seminārā Priekuļos, kur sēklas pēcpārbaudes lauciņos atklājas darba precizitāte. Speciāliste «Bauskas Dzīvei» izklāstīja secinājumus, kas gūti praktiskās nodarbībās. Pēc kopīga darba ar lauku inspektoriem Dānijā var spriest, ka sēklas pārbaudes process salīdzinājumā ar Eiropas Savienības standartiem mūsu zemē ir pareizi virzīts. Latvijas speciālistu sagatavotība ir pietiekami augsta un profesionāla, vienīgi viņi vēl nav nodrošināti ar tādu aprīkojumu kā Dānijas kolēģi.
Latvijā atšķirībā no dāņu zemes sēklaudzēšana ir sadrumstalota, jo ar to nodarbojas lieli un mazi graudaudzētāji. Dānijā šai nodarbei pievērsušās firmas ar izteiktu specializāciju, īpaši stiebrzāļu sēklu audzēšanā. J. Sudmalniece uzskata, ka mazajiem tomēr būtu jākooperējas, lai varētu veidot sēklaudzēšanas apvienības, kurām vieglāk nodrošināt sēklaudzēšanas noteikumu izpildi.
Vēl nav aizsardzības sistēmas
«Bauskas Dzīve» jau rakstījusi, ka pēcpārbaudes lauki ir iekārtoti Cēsu rajona Priekuļos. Katram paraugam dots kods, un sēklaudzētāju darba kvalitātes vērtēšana notiek anonīmi. Jūnija beigās rīkotajā seminārā lauku apskates inspektoriem bija jāizpilda uzdevums, novērtējot ziemāju sēklas kontrollauciņus. J. Sudmalniece saskatījusi, ka pēcpārbaudes laukos atklājas sēklaudzētāju kļūdas. Pagaidām Latvijā tikai veido sistēmu, lai nodrošinātu sēklas pircēja aizstāvību, ja viņš iegādājies nekvalitatīvu preci. Pašlaik pēcpārbaudes metodikas projektā paredzēts, ka var pat apturēt sēklaudzētāja darbību, ja viņš nav ievērojis sēklaudzēšanas un sēklas tirdzniecības noteikumus.
