Bauskas bāriņtiesa 2. jūlija sēdē pieņēma smagu lēmumu. Vecāku vara pārtraukta jauniem vecākiem.
Bauskas bāriņtiesa 2. jūlija sēdē pieņēma smagu lēmumu. Vecāku vara pārtraukta jauniem vecākiem.
Divus gadus ilgušā kopdzīvē viņi pierādījuši, ka nespēj un negrib rūpēties par meitiņu, kurai septembrī būs divi gadi.
Mīlestība izsīkst reizē ar naudu
Jūlijā tiesā tiks izskatīts Andra un Aivas (šie un visi pārējie personu vārdi mainīti) laulības šķiršanas pieteikums. Tāpēc par bērna aizbildni bāriņtiesa iecēla vecvecmāmiņu Almu. Pie viņas mazā dzīvo vairākus mēnešus, ir aprūpēta, mierīga un priecīga. Meitenītes vecāku dzīvi izpostījusi tieksme pēc alkohola un bezatbildīga attieksme pret dzīvi un pienākumiem.
Šīs ģimenes lietu Bauskas bāriņtiesa šogad skata trešo reizi, atklāja priekšsēdētāja Velta Ločmele, rādot vairākas biezas mapes, kurās iešūti daudzi dokumenti.
Bāriņtiesas sēdē noskaidrojās, ka tuvas attiecības Andrim ar Aivu esot bijušas jau pirms meitenes pilngadības sasniegšanas. Arī iedzert abiem paticis. Apprecējušies neilgi pirms Māras piedzimšanas.
Bāriņtiesas sēdē Andris atzina, ka Aivas mīlestība pret viņu beigusies reizē ar naudas izsīkumu. Puisim nesen bija nomirusi māte, un abi dzīvojuši, tērējot mantotos līdzekļus. Kur Aiva atrodas pašlaik, tā īsti nezina neviens, it kā kaut kur Vācijā strādājot, bāriņtiesas priekšsēdētājai sacījusi viņas māte. Tāpēc maija sēdē bāriņtiesa noteikusi bērna dzīvesvietu pie tēva.
Parādos līdz ausīm
Andris profesionāli tehniskajā skolā ir apguvis mūrnieka arodu, viņam bijis labs darbs un alga, taču pašlaik puisis ir bezdarbnieks. Viņa iepriekšējā darbavietā ar puisi auklējušies gandrīz divus gadus, no darba Andris atlaists tikai tad, kad pusotru mēnesi nav devis par sevi ziņu. Tā stāstīja uzņēmuma pārstāve, kura par Andri centusies gādāt kā par dēlu.
Tagad 24 gadus vecais jaunietis dzīvo kopā ar draudzeni, nestrādā un viņam nav līdzekļu, par ko uzturēt meitiņu. Vairākus mēnešus viņu un meitu apgādājusi sievas vecmāmiņa, taču jaunietis nav gribējis viņai palīdzēt lauku darbos, tāpēc saprašanās zudusi. Saņēmis bērnam domāto valsts pabalstu, Andris to iztērējis savām vajadzībām. Arī bijušajā darbavietā vairāki cilvēki gaida, kad Andris atdos aizlienēto naudu. Puisim ir prāvi parādi par komunālajiem pakalpojumiem, nav nokārtots maksājums par televizoru, kurš iegādāts uz kredīta, toties nopirkts mobilais tālrunis.
Alkohols laupa un apkauno
Šīs ģimenes traģēdija neskar tikai abus minētos jauniešus, Māras vecākus. Vecvecmāmiņa Alma, kura tagad kļuvusi par mazās Māras aizbildni, ir pensionāre, viņai ir sava saimniecība kādā no rajona pagastiem. Pie smaga darba pieradusī, pusmūža slieksni pārkāpusī sieviete savu sāpi nespēj noslēpt. Viņai alkohols atņēmis vienīgo meitu, mazmeitu un mazdēlu.
Almas meita Sandra skolas gados nav likusi par sevi kaunēties. Apprecoties viņa nokļuvusi ģimenē, kur stiprie dzērieni tikuši ļoti cienīti. Sākumā Sandra centusies pret to cīnīties, bet kādā brīdī salūzusi un sākusi dzert kopā ar vīru un viņa radiem.
Bāriņtiesas lietas materiālos atrodams Sandras meitas Aivas un viņas brāļa pirms dažiem gadiem rakstīts iesniegums. Toreiz vēl nepilngadīgie bērni lūguši policijai, lai palīdz savaldīt viņu tēvu un māti. Vecāki dzerot, kaujoties, vedot uz dzīvokli pudeles brāļus un mājas līdzinoties midzenim. Drīz kopīgajam «plostam» pievienojās arī brālis un māsa.
«Atsakos no kropļa…»
Līdzās šim iesniegumam bāriņtiesā ir arī citi. Vienā no tiem Aiva, jau pati būdama māte, 2001. gadā rakstījusi šādus vārdus: «Es atsakos no tā kropļa, savas meitas Māras, kura vēl nesēž un nerunā. Kad es gribēju iet uz abortu, Andris mani pierunāja dzemdēt, solot, ka viņš rūpēšoties par bērnu un man nebūs jāiet tam klāt…» Pat nekomentējot šo attieksmi, Aivas vecmāmiņa Alma neslēpj bažas, ka mazulītes Māras attīstība varētu būt kavēta, jo arī grūtniecības laikā Aiva nav vairījusies no iedzeršanām. Kas zina, varbūt zīdaiņa vecumā Mārai reizēm dots alkohols, lai apreibinātais bērns ilgāk guļ un netraucē vecākus.
Uzklausot bāriņtiesas spriedumu par vecāku varas pārtraukšanu, Andris tam piekrita, uzdodot tikai vienu jautājumu. Viņš gribēja zināt, vai drīkstēs ar meitiņu satikties. Alma to neliedza, taču ar piebildi – tad, kad znots būs skaidrā prātā. Tūlīt pēc bāriņtiesas sēdes tētis Māru būtu varējis apmīļot, jo viņa kopā ar tuvu cilvēku sēdēja automašīnā pie Domes ēkas. Taču uz Almas aicinājumu Andris atbildējis, ka todien viņam meita neesot vajadzīga…
Atvadoties izskatīgā un staltā sieviete, kura tikko kļuvusi par mazmazmeitiņas aizbildni, sacīja: «Bija brīži, kad šķita – es sajukšu prātā. Tagad viss ir pārsāpējis. Esmu piespiedusi sevi pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir. Negribu, ka Mārai būtu jāaug bērnunamā, tāpēc darīšu viņas labā visu, ko varēšu, cerot, ka viņa spēs dzīvot citādāk nekā viņas māte.»
