Nav daudz pedagogu, kuri mācību iestādi būtu vadījuši 38 gadus. Viens no tādiem bija Andrejs Neilands.
Nav daudz pedagogu, kuri mācību iestādi būtu vadījuši 38 gadus. Viens no tādiem bija Andrejs Neilands.
Šogad 21. janvārī apritēja 125 gadi kopš viņa dzimšanas. Lai gan dzimis Svitenes pagastā, tomēr no triju gadu vecuma A. Neilands gandrīz visu mūžu aizvadījis Īslīcē, mācījies pagastskolā pie skolotāja Jāņa Žibeika, vēlāk pēc Bauskas pilsētas skolas beigšanas kļuvis par viņa palīgu.
Pēc trim gadiem, 1898. gadā, A. Neilands tapa par pilntiesīgu skolotāju, bet divus gadus vēlāk, kad J. Žibeiks aizgāja uz Ceraukstes pagasta Griķu skolu, kļuva par skolas pārzini. A. Neilands par Īslīces skolas pārzini bija no 1900. gada līdz pat 1941. gadam, ja neskaita Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās aizvadītos trīs gadus. Viņš skolēniem mācījis latviešu valodu un literatūru, glītrakstīšanu, ticības mācību un dziedāšanu, kā arī vadījis kori. Par ilggadēju pedagoģisko un sabiedrisko darbu A. Neilands saņēma Latvijas valsts atzinību – Triju Zvaigžņu ordeni.
Absolventu atmiņās viņš palicis kā «visbargākais, vispedantiskākais, bet reizē arī taisnīgākais skolotājs. Skolu nebeidza neviens zēns, kurš savu reizi netika izbaudījis kaktā stāvēšanu. Par ko? Visbiežāk par kliegšanu klasē, koridorā vai kāpņu telpā, par durvju aizciršanu vai par zēnu saplēšanos. Viņš redzēja visu, kā katrs atnāk uz skolu un kā aiziet uz lielo ceļu un vēl gabalu pa to».
Padomju okupācijas režīmam A. Neilands šķita neuzticams un pat kaitīgs. It kā viņš neesot nodevis iznīcināšanai visas komunistu režīmam «kaitīgās» grāmatas, it kā esot rakstījis «kontrrevolucionāras» lapiņas un ar skolēnu palīdzību tās izplatījis vietējiem iedzīvotājiem. Ir noskaidrots, ka 1941. gada 27. maijā skolas pārzini arestēja, aizveda uz Bausku un pēc tam uz Rīgu. Par šī ievērojamā pedagoga un Latvijas patriota tālāko likteni vairs nekas nav zināms.
Mūsdienās ilggadējā Īslīces skolas pārziņa piemiņa iemūžināta akmens plāksnē pie sirmā skolas nama.
