Bauskas kinoteātrī jaunnedēļ – 9., 10., 11. jūlijā – nevajadzētu palaist garām iespēju noskatīties filmu «Brīnišķīgais prāts».
Bauskas kinoteātrī jaunnedēļ – 9., 10., 11. jūlijā – nevajadzētu palaist garām iespēju noskatīties filmu «Brīnišķīgais prāts».
Režisors Rons Hovards, lomās Rasels Krovs («Oskara» balva par tēlojumu «Gladiatorā» un nominācija «Oskaram» par Džona Neša lomu), Dženifera Konelija, Eds Hariss.
Filmas galvenais varonis ir reāla personība – Džons Nešs (Rasels Krovs), viens no pagājušā gadsimta izcilākajiem matemātiķiem, kura veikumu sarakstā ir gan revolucionāri sasniegumi kvantu mehānikā, gan spēļu teorijās. 1994. gadā Nešs saņem Nobela prēmiju ekonomikā. Taču «Brīnišķīgais prāts» nav ne par matemātiku, ne par kvantu mehāniku, ne par spēļu teoriju, arī ne par Nobela prēmiju. Filmas pamattēma ir baisa slimība, kas sašķeļ robežu starp ilūziju un reālo pasauli, – šizofrēnija – un Džona Neša cīņa ar to visas dzīves garumā.
«Brīnišķīgais prāts» vēlreiz atgādina veco patiesību, ka nekādi tehnoloģiju sasniegumi neaizstās talantīgu aktieru spēli, spēcīgi veidotu scenāriju un lielisku režiju.
«Lai nevienu nebaida paša izglītības trūkums matemātikas vai ekonomikas jomā – galu galā tā nav populārzinātniska filma. Tas ir stāsts par smalko, trauslo robežu starp ģenialitāti un neprātu. Par to, cik izmisīgi cilvēks ir gatavs cīnīties, kad viņš apzinās šīs robežas izzušanu, un par to, vai tie mīļotie cilvēki, kuri atrodas mums līdzās, būs gatavi upurēt savu dzīvi otra cilvēka labā. Saņemot Nobela prēmiju, Nešs nesaka laipnus vārdus ne skolotājiem, ne pasākuma rīkotājiem, ne Dievam, bet uzrunā vienīgi zālē sēdošo sievu, dziļā cieņā, mīlestībā un pateicībā par centieniem atbrīvot viņa brīnišķo prātu no slimīgo fantāziju gūsta,» raksta Ronalds Peniķis interneta vortālā .
