Rakstīt redakcijai mani pamudināja kāds gadījums, par ko esmu ļoti satriekta.
Rakstīt redakcijai mani pamudināja kāds gadījums, par ko esmu ļoti satriekta. Man ir 31 gads, esmu veselīga, jauna sieviete ar ļoti retu asins grupu un rēzusu (AB (IV), rēzus faktors negatīvs). Tāpēc nolēmu atsaukties uz laikrakstā publicētu sludinājumu par Bauskā notiekošu donoru dienu. Cilvēcisku apsvērumu vadīta (nevis trīs latu dēļ), devos nodot asinis. Todien man rīta pusē nebija jāstrādā, tāpēc braucu uz Bauskas poliklīniku.
Pie reģistratūras bija gara rinda. Pierakstīja viens darbinieks, gaidot pagāja gandrīz stunda. Pēc tam devos uz otro stāvu, kur vienā no diviem kabinetiem ar datoru pārbaudīja manus personas datus un noņēma analīzes, lai fiksētu hemoglobīna līmeni asinīs. Kad arī tur ieraudzīju garu rindu, sāku bažīties – cik laika būs nepieciešams. Biju cerējusi pilsētā nokārtot vēl dažas lietas, pēcpusdienā solīju atgriezties darbā. Tomēr paliku. Gaidot pagāja vēl viena stunda.
Kad beidzot nokļuvu līdz donora krēslam, pie manis pienāca gados vecāka sieviete – medmāsa –, paskatījās uz manām vēnām un krievu valodā neapmierināta skaļi noteica: «Es te nemocīšos, varat iet…»
Kaut ko tādu nebiju gaidījusi. Izgāju no zāles un sāku apsvērt, vai informācija, ka slimnīcās trūkst asins preparātu un vajadzīga donoru palīdzība, ir patiesa. Esmu radio dzirdējusi aicinājumu atsaukties donorus, kam ir šī retā asins grupa kā man. Taču, izrādās, ka var atraidīt, pat nemēģinot iedurt adatu.
Turklāt es nebiju vienīgā, ko «nederīgu» vēnu dēļ gluži vienkārši aizsūtīja mājās. Esmu bijusi donore jau 1988., 1989. gadā. Vēnas man ir normālas, ar tām nekad nebija problēmu Bauskas slimnīcas māsiņām. Man ir trīs bērni. Ne grūtnieču konsultācijā, nododot analīzes, ne dzemdībās neviens nav pārmetis par manām vēnām.
Turpmāk asinis nodot nebraukšu. Ja attieksme būs šāda un rindas garas, donoru paliks arvien mazāk.
Novēlu, lai jums nerastos vajadzība pārliet asinis.
Ar cieņu – bijusī donore ILZE K.
