Eiropas Komisija, 10. jūlijā sniedzot pārskatu par «Agenda 2000» reformu izpildi, pieteica vēl radikālāku Kopējās lauksaimniecības politikas pārveidi.
Eiropas Komisija, 10. jūlijā sniedzot pārskatu par «Agenda 2000» reformu izpildi, pieteica vēl radikālāku Kopējās lauksaimniecības politikas pārveidi.
KLP pārkārtojumu galvenie virzieni
Par pirmo nopietno ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu var uzskatīt «Agenda 2000». Par to, gatavojoties paplašināšanai, dalībvalstis vienojās 1999. gadā Berlīnes samitā. Analizējot reformas gaitu tās pusceļā, Eiropas Komisija ir ieteikusi dažus tūlītējus pasākumus, kā arī piedāvājusi vairākus KLP attīstības scenārijus pēc 2008. gada.
Vidēja termiņa pārskatā ietverti vairāki tūlītēji radikāli priekšlikumi.
Pirmkārt, atdalīt ES atbalstu no ražošanas. Subsīdijas piešķirtu tikai tad, ja tiktu saglabāta vide, ievērota dzīvnieku labturība, pārtikas drošības nosacījumi.
Otrkārt, ieviest tikai vienu maksājumu uz zemnieku saimniecību. To aprēķinātu, balstoties uz iepriekš saņemtiem maksājumiem.
Treškārt, padarīt obligātu palīdzības samazināšanu. Ierobežojumi būtu vairāki. Septiņus gadus no 2004. gada ik gadu tiešos maksājumus paredz samazināt par trim procentiem, desmit gadu laikā no aprites plānots izņemt arī 10% lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 20% tiešo maksājumu pārcelt uz lauku atbalstu. Bez tam katrā nozarē pieprasīts tāds vai citāds atbalsta ierobežojums, ieskaitot ražošanas kvotu samazinājumu.
Samazinās atbalstu ražošanai
Šajā pārskatā Eiropas Komisija pieprasa radikālu ražošanas samazinājumu gandrīz visās nozarēs.
Kaut gan «Agenda 2000» bija paredzējusi graudu intervences cenas samazinājumu par 20%, šajā KLP dokumentā Eiropas Komisija ierosina intervences cenu 2004. gada ražai pazemināt par pieciem procentiem. Tas nozīmē samazinājumu kviešu iepirkuma cenai no 101,3 līdz 95,35 eiro par tonnu.
Neraugoties uz intervences cenu pazeminājumu sviestam un piena pulverim par 15%, ES lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers paredz, ka piena iepirkuma cena fermeriem paliks nemainīga. Pārskatā viņš secina, ka ātrāk par 2008. gadu nebūs iespējams atcelt piena kvotas. Piena sektora reformai Eiropas Komisija piedāvā četrus variantus: pirmais, turpināt esošo sistēmu līdz 2015. gadam; otrais, samazināt kvotas pa 3% gadā; trešais, gluži kā cukuram, ieviest A kvotas (iekšzemes patēriņam) un C kvotas (eksportam) un, visbeidzot, ražošanas kvotas atcelt no 2008. gada.
Subsīdijas «pārpumpēs» lauku atbalstam
Reforma paredz dalībvalstīm ar likuma varu samazināt tiešā atbalsta apjomu. Tomēr F. Fišlers atzīst, ka no tiešajiem maksājumiem nedrīkst atteikties, jo «ienākumi no tirgus ir nepietiekami, lai nodrošinātu pieņemamu dzīves līmeni daudzām lauku saimniecībām».
Ietaupītie līdzekļi no tiešā atbalsta samazinājuma 2005. gadā varētu sasniegt 500 līdz 600 miljonus eiro. Tos dalībvalstīm atmaksātu caur lauku attīstības projektiem. Lai nodrošinātu papildu līdzekļus lauku attīstībai, tiks noteikta maksimālā summa, ko var piešķirt vienai zemnieku saimniecībai, – 300000 eiro.
Līdzekļi, kas tiktu pārcelti no pirmā pīlāra (tirgus atbalsta, tostarp arī subsīdijām) uz otro, tiktu izmantoti jaunām programmām, kas pievēršas pārtikas kvalitātei un drošībai un dzīvnieku labturībai. Tāpat papildinātos budžets jau esošām programmām, kas nedarbojas pietiekami efektīvi – lauksaimniecībai nelabvēlīgajām zemēm, vides aizsardzībai, apmežošanai, agrākai aiziešanai pensijā.
15. jūlijs – pārveidojumu ģenerālmēģinājums
Šie priekšlikumi tiks iesniegti ES Lauksaimniecības padomei šodien, 15. jūlijā. Pēc tam komisārs Fišlers ar tiem «apbraukās» dalībvalstu galvaspilsētas. Komisija pieņems priekšlikumus rudenī ar domu panākt vienošanos 2003. marta ES Padomē. Pieņemtiem priekšlikumiem būtu jāstājas spēkā 2004. gada sākumā.
Tāds ir iecerētais scenārijs, bet vēl neviena ES radikāla reforma nav izdevusies ar pirmo piegājienu. Lielākie subsīdiju saņēmēji – Francija, Spānija, Itālija un Īrija – iebilst pret šo reformu. Kaut arī Vācija, Lielbritānija, Nīderlande un Zviedrija prasa radikālas KLP reformas, ne visam piekrīt šo valstu zemnieki. Tāpat kā britu fermeri, arī vācu lielsaimnieki iebilst pret ierobežojumiem maksājumu lielumā, pret naudas novirzīšanu lauku attīstībai.
I. BUŠMANIS, Saeimas ESIC
