Skolotāja Ruta Biglere no Šveices Latvijā ieradusies 7. jūlijā. Te viņa pavadīs visu atvaļinājumu – trīs mēnešus, pirmo mēnesi viņa dzīvos Gailīšu pagastā, Gunitas Junkurēnas mājā.
Skolotāja Ruta Biglere no Šveices Latvijā ieradusies 7. jūlijā. Te viņa pavadīs visu atvaļinājumu – trīs mēnešus, pirmo mēnesi viņa dzīvos Gailīšu pagastā, Gunitas Junkurēnas mājā.
No visa pa druskai
«Man ir 24 gadi, nedēļu pirms braukšanas uz Latviju beidzu augstskolu. Vienā no Šveices laikrakstiem izlasīju Latvijas jauno zemnieku kluba publikāciju un aicinājumu izmantot iespēju iepazīt Latvijas zemkopju dzīvi un darbu,» stāsta Ruta.
Sarunājamies angliski, taču bez savas dzimtās valodas viešņa zina arī šveiciešu valodai tuvo vācu, kā arī franču, itāliešu un krievu valodu.
Zemkopju dzīves ikdiena Rutai esot labi pazīstama, jo sava saimniecība ir viņas vecākiem, kuri Volenas pilsētas tuvumā kopj 18 hektāru zemes. No visa kā pa druskai, tā saimniecību raksturo Ruta, kura piebilst, ka neliela apjoma fermu īpašniekiem citādi esot grūti izdzīvot.
Zeme tiek izmantota intensīvi, tiek audzēti graudaugi, dārzeņi, ir ābolu un ķiršu dārzs, fermā mīt cūkas un truši. Govs gan tikai viena. Piens tiekot izmantots pašu vajadzībām, un ar slavenā Šveices siera sie- šanu viņas vecāki nenodarbojoties, pasmaida Ruta. Šādu nelielu saimniecību Šveicē esot daudz. Ieminos, ka Eiropas Savienība gan iesaka zemniekiem izvēlēties specializāci- ju, jo sīksaimniekiem atbalsts netiek solīts. Taču Ruta atgādina, ka Šveice Eiropas Savienībā nav iestājusies un tās padomi šīs valsts iedzīvotāju prātus nesatrauc.
Palīdz mājas darbos
Ruta ir pedagoģe elementārās izglītības skolā un pasniedz 12 līdz 16 gadus veciem pusaudžiem visus programmā paredzētos priekšmetus. Tāda ir Šveices izglītības sistēma, un skolotājiem jābūt ļoti zinošiem. Ruta ir pieradusi strādāt ar jauniešiem un ir apmierināta ar iespēju pavadīt laiku Īslīces pagasta ģimenes un jauniešu sociālā atbalsta centrā, ko vada Gunita Junkurēna.
Uz Eiropas austrumiem Ruta ceļojusi jau iepriekš, bijusi Slovākijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Viņas mēneša alga ir apmēram 5000 Šveices franku, tāpēc braucienu uz Latviju viņa vērtē kā ļoti lētu. Ceļa izdevumi prasījuši tikai 350 Šveices franku. Šeit Rutu Bigleri katru mēnesi uzņems cita zemnieku ģimene. Par to gādā Latvijas jauno zemnieku klubs, ko Īslīces pagastā pārstāv Sanda Pīle. Viņa Rutu iepazīstinājusi ar Gunitu Junkurēnu un viņas tēti, kuri šveicieti pieņēmuši kā ģimenes locekli.
«Ruta ļoti cenšas būt noderīga, palīdz visos mājas darbos,» stāsta Gunita. Grūtākā pagaidām bijusi tikai viena diena. Rīts pavadīts Gunitas darbavietā Īslīcē, pēcpusdienā garas stundas pagājušas, lasot upenes, bet pēc tam abas kopā braukušas uz nakts tirgu Rīgā. Tas gan viņai esot bijis piedzīvojums. Lielākoties tāpēc, ka nav varējusi saprast, kā šādu dzīves ritmu šejienes lauku cilvēki spējot izturēt.
Saprast un iepazīt
Tieši tāds ir Rutas brauciena mērķis. Viņa vēlas uzzināt un saprast, kā dzīvo vienkārši cilvēki Latvijā, lai par to stāstītu saviem skolēniem. «Šveici ne velti uzskata par labklājības zemi,» saka Ruta. Pie labas dzīves cilvēki pieraduši, daudziem pat neinteresē, ka ir arī citādāka ikdiena – bez ērtībām, pieticībā, ar minimālām iespējām saņemt palīdzību. Tāpēc Ruta augstu vērtē studējošo kuplo skaitu Latvijā, jo mācās gan jauni, gan vidēja vecuma ļaudis, turklāt šī mērķa dēļ atsakoties no daudz kā cita. Gunitai Junkurēnai ir iecere aicināt Rutu Bigleri stāstīt par Šveici Īslīces pagasta ģimenes un jauniešu sociālā atbalsta centra apmeklētājiem. Ne tik bieži no šīs valsts uz mūsu rajonu brauc ciemiņi, kuri patiesi vēlas iepazīt šejieniešu ikdienu.
