Par jūnija notikumu sportā atzīts tas, ka vieglatlēte Anita Koziča Latvijas vieglatlētikas 81. čempionātā ieguvusi divas zelta medaļas – 200 un 400 metru skrējienos.
Par jūnija notikumu sportā atzīts tas, ka vieglatlēte Anita Koziča Latvijas vieglatlētikas 81. čempionātā ieguvusi divas zelta medaļas – 200 un 400 metru skrējienos. Tā nolēmusi Bauskas rajona sporta lietu sabiedriskā padome.
A. Kozičas rezultāts 200 metros – 24,42 sekundes, 400 metros – 55,03 sekundes.
Tavs vārds sporta dzīvē parādījās 2000. gadā. Kādas attiecības ar sportu tev bija līdz tam?
– Visās skolās, kurās mācījos, – Pilsrundāles vidusskolā, Jelgavas rajona Staļģenes pamatskolā, Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikumā – jutu, ka manī ir daudz spēka. Mācoties Saulainē, sapratu – spēku es varu parādīt sportā, turklāt uzvarot.
Kā tu izskaidro savus strauji augošos panākumus?
– Domāju – tas ir tāpēc, ka man ir cits treneris. 2000. gadā sāku trenēties sprintā pie Jāņa Žaunas, taču mēs neatradām kopīgu valodu. Turklāt arī slodze bija par lielu. Kaut gan, tieši pie viņa trenējoties, es sapratu, ko nozīmē sports un cik ļoti es vēlos izcīnīt uzvaras. Tagad mans treneris ir Uldis Kurzemnieks. Es pati piegāju pie viņa un lūdzu, lai strādā ar mani. Nevaru pateikt, kāpēc izvēlējos tieši viņu, taču esmu ļoti apmierināta. Viņš ir ļoti uzmanīgs un saprotošs. Pašlaik trenējos divreiz dienā. Nodarbību dēļ pametu studijas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, nespēju apvienot tās ar sportošanu. Vēlos turpināt mācīties, taču ne minētā akadēmijā, jo uzskatu, ka pasniedzējiem pret mani bija pārāk augstas prasības.
Vai par sportistes karjeru tu sapņo kopš bērnības?
– Nē. Es vēlos kļūt par arhitekti vai dizaineri. Domāju pat par studijām. Man ļoti patīk zīmēt, tuva ir ģeometrija. Kāpēc esmu sportā? Vēlos pierādīt sev un dažiem cilvēkiem, kuri netic maniem panākumiem, ka spēju būt labākā. Mans un trenera mērķis ir startēt olimpiskajās spēlēs Atēnās. Treneris teic, ka man līdz lielajam sportam ir tikai viens solis…
Kāds ir ģimenes atbalsts?
– Esmu uzaugusi piecu bērnu ģimenē. Mamma mūs audzināja viena pati. Morālu atbalstu esmu jutusi vienmēr, taču materiālu palīdzību nevarēju saņemt.
Vidējo brāli Igoru arī saista sports. Viņš spēlē volejbolu. Aizraušanās ar sportu mums mantota no mammas, jo viņa jaunībā ļoti labi spēlēja volejbolu, arī ātri skrēja. Bērnībā ar brāļiem un māsu bieži pavadījām laiku sportojot.
Kā tu jūties, stāvot uz pjedestāla?
– Lielāko gandarījumu guvu Rīgas čempionātā vieglatlētikā, kurš risinājās jūnija sākumā. Izcīnīju pirmo vietu 100 metru skrējienā. Biju apdzinusi meitenes, kuras vienmēr atradās man priekšā. Es nenoturējos, pagriezos pret viņām un teicu: «Jūs nevarat iedomāties, kāda man tagad ir sajūta, kad es esmu pirmā!» Turklāt tas bija mans pirmais kauss. Domāju, ka uzvaru man izcīnīt palīdzēja arī dusmas, jo pirms starta pie manis pienāca un pateica, lai es palaižu garām vienu cilvēku.
Esi piedalījusies dažādās sacīkstēs. Kuras tu uzskati par nozīmīgākajām?
– Tas noteikti ir Latvijas čempionāts. Pašlaik 100, 200 un 400 metru skrējienos esmu labākā valstī. Līdz Latvijas rekordam šajās disciplīnās vēl jāstrādā.
***
Fakti
Personīgie rekordi:
100 metri – 11,91 s,
200 metri – 24,05 s,
400 metri – 53,99 s.
Rajona Padomes un «Bauskas Dzīves» rīkotā aptaujā «Sporta laureāts 2001» Anita Koziča atzīta par trešo populārāko rajona sportisti.
