Iecavas pagasta «Ausmās» 4. jūlijā negaisa laikā vējš nolauza pie mājas augošā kastaņkoka galotni.
Iecavas pagasta «Ausmās» 4. jūlijā negaisa laikā vējš nolauza pie mājas augošā kastaņkoka galotni. Zari izdūrās cauri jumtam.
Glābēji iestieg
Lielo koku noņēmuši ugunsdzēsēji. Tā, saskaņā ar ziņām, kas saņemtas no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas nodaļas, 8. jūlijā rakstīja «Bauskas Dzīve». Taču atklājās, ka glābējiem nav bijis tehnikas, lai varenā koka zarus izkustinātu. Palīdzība sniegta tikai 9. jūlijā.
Pēc Iecavas pagasta padomes izpilddirektora Artura Bieža lūguma SIA «Smiltēni» īpašnieks Igors Černovs nosūtīja uz «Ausmām» autoceltni. Vēl 9. jūlijā pagalms bijis tik pielijis, ka tehnika iestigusi, nācies izsaukt kāpurķēžu traktoru. Pēc vairāku stundu darba kastaņkoka zarus izdevies no jumta noņemt. SIA «Smiltēni» atlīdzību par darbu saņems no pagasta pašvaldības, skaidro A. Biezis. Pagasts arī atlīdzinās šīfera plākšņu iegādi, lai salabotu jumtu «Ausmās», apliecināja Dzintra Lapiņa, Iecavas pagasta padomes sociālās palīdzības centra darbiniece.
«Te piedzimu, te nomiršu»
«Ausmas» atrodas ļoti savrupā vietā, apmēram septiņus kilometrus no Iecavas centra. Pensionāre Irēna Jurēvica savā mazajā namiņā dzīvo viena. Pēc pērnruden notikušā nelaimes gadījuma labā kāja «sanaglota» līdz gurnam, tāpēc viņai grūti staigāt. Tomēr dārzs ir apstādīts un izravēts. Rudenī viņai būs 75 gadi.
Koka namiņš celts 1959. gadā vecās ēkas vietā, šķūnis un kūts pussagruvuši, tāpat kā vecās akas grodi. Agrāk apkārtnē bijušas arī citas mājas. Saimniecības un dārzus 60. gados nolīdzinājusi meliorācija un šī vieta kļuvusi par klusu Iecavas pagasta nomali. «Te piedzimu, te gribu nomirt,» saka Irēna Jurēvica, kura kopā ar draugu, melno suni Tobi, sīksti turas pretī dzīves likstām.
Kaimiņi atbalsta
Vientuļā pensionāre «Ausmās» nespētu dzīvot bez apkārtējo palīdzības. Govis izslauc kaimiņš, bet vientuļnieces galvenā aprūpētāja ir iecavniece Ērika Velcere, kura ir Irēnai ļoti attāla radiniece. Viņai pirmajai arī ziņots par «Ausmās» notikušo nelaimi. Jau vairākus gadus Ērika Velcere un dēls pieved pensionārei maizi un citus produktus, atgādā šurp dakteri un zāles. Ziemā pa aizputinātu ceļu tas neesot viegli.
Ja šīs gādības nebūtu, Irēnu Jurēvicu nāktos ievietot pansionātā, jo neatrastos aprūpētājs, kas būtu gatavs doties uz tik nomaļu vietu, saka Dz. Lapiņa. Pavisam Iecavas pagastā ir 148 vientuļi pensionāri, katram ir savs izdzīvošanas variants, atzīst Dz. Lapiņa.
Šī nav vienīgā māja Iecavas pagastā, kur pēc 4. jūlija negaisa nācies lūgt palīdzību. Gūta arī mācība, ka privātās ēkas jāapdrošina, lai pēc nelaimes dabūtu atlīdzību, secina Arturs Biezis, pagasta padomes izpilddirektors.
