Uz Mežotnes pagasta Jumpravmuižas parku pašlaik var doties ekstrēmu piedzīvojumu cienītāji.
Uz Mežotnes pagasta Jumpravmuižas parku pašlaik var doties ekstrēmu piedzīvojumu cienītāji.
Gleznieciskais dabas stūrītis Lielupes krastā, kur atrodas Latvijā vienīgās ar plašu vērienu celtās mākslīgās pilsdrupas, atgādina mežonīgu biezokni. Otru mākslīgu pilsdrupu fragmentus var aplūkot Aizkraukles rajona Kurmenes parkā.
Ko nozīmē «valsts aizsardzība»?
Neuzmanīgiem ceļotājiem Jumpravmuižā ilgi nebūtu ieteicams uzturēties, jo ik uz soļa gājējus apdraud vētras puslauzti koki, stikla pudeļu šķembas, nātru audzes un brūkošie stāvkrasta un mākslīgo drupu akmeņi.
Bauskas rajona kultūras pieminekļu sarakstā fiksēts, ka Jumpravmuižā atrodas trīs vietējās nozīmes valsts aizsargājami objekti – ainavu parks, mākslīgās pilsdrupas un kungu dzīvojamā ēka. Turpat varot atrast arī arheoloģijas objektu – Jumpravas apmetni. Ainavu parks 5,5 hektāru platībā un dolomīta krauja iekļauti arī valsts aizsargājamo dabas pieminekļu reģistrā.
Vienīgi nevar saprast, kas dabas un kultūras vērtības sargā. Diemžēl mūsu rajonā daudziem objektiem aizsardzības statuss ir tikai «uz papīra», jo izskatās, ka neviens dabas un pieminekļu aizsardzības institūciju pārstāvis šeit gadiem ilgi nav spēris kāju. Mežotnes pagasta padomē «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka Jumpravmuižas parka pašreizējā īpašniece ir ārzemēs dzīvojošā Andra Kīns, bet viņas pilnvarotā persona – ekonomiste Valentīna Zeile.
Maršruts palicis tikai atmiņās
Jumpravmuižas parks varētu kļūt par ļoti pievilcīgu tūrisma objektu Bauskas pievārtē. Tas atrodas apmēram četrus kilometrus no pilsētas, pusceļā uz Mežotnes pili. Parkā var nokļūt, arī izmantojot kājāmgājēju taku, kas sākas pie Mēmeles tilta.
Baušķeniece Biruta stāsta, ka jaunībā ik svētdienu turp devusies kopā ar ģimeni. «Ceļš nav tāls, lēnā tempā to var veikt arī ma- zi bērni. No Mēmeles labā krasta paveras Bauskas pils neierasts rakurss. Gleznieciskās ainavas visā maršrutā savulaik acīm sniedza īstu baudījumu. Parkā bija jaukas pastaigu vietas, romantisks tiltiņš pāri gravai un vairāki skatu laukumi,» atceras Biruta. Kādreiz pa upmalas taku uz Jumpravmuižu devušies arī riteņbraucēji.
Deviņdesmito gadu vidū Jumpravmuižas apkārtne jau bija krietni vien nolaista, tomēr parkā varēja atrast senās apmetnes vietu, takas un baronu kapus. Mākslīgās pilsdrupas vēl bija pietiekami drošas. Alpīnisti 18. gadsimtā celto torni izmantoja treniņiem.
Izmantoti paraugu albumi
Eiropu 18. gadsimta beigās pāršalca senatnes romantikas vilnis, kas atspoguļojās arī Latvijas arhitektūrā. Mākslinieki gleznoja ainavas ar «obligātām» pilsdrupām fonā, bet parku veidotāji bija pārņemti ar arhitektūras mazo formu meklējumiem. Brīvā plānojuma ainavu parkos parādījās grotas, mākslīgi ūdenskritumi, paviljoni, pilsdrupas, pat mākslīgi kapakmeņi. Arhitekti izmantoja parku celtņu paraugu albumus, kuros bija gan pilsdrupu shēmas, gan pamācības materiālu izvēlē un celtniecībā.
Jumpravmuižas parkā uzbūvēja apaļu un četrstūrainu torni, kā arī divas grotas. Autori panāca sagrautu nocietinājumu torņu iespaidīgu efektu. Drupām vajadzēja rosināt rezignētas pārdomas par dzīves īslaicīgumu.
Ainavu arhitektes Ilzes Janeles grāmatā «Vecie lauku parki» var atrast ļoti interesantus faktus. Atsevišķa nodaļa ir veltīta Mežotnes parkam, kam Ilze Janele šogad veikusi izpēti un izstrādājusi rekonstrukcijas projektu. Pa ceļam uz izcili sakopto Mežotnes pili tomēr iegriezieties arī Jumpravmuižā, lai pārliecinātos par ga- lēji atšķirīgām pieejām dabas un arhitektūras objektu saglabāšanā.
