www.bauskasdzive.lv
No 2024.gada 1.janvāra par teju 16% pieaugs Dabas resursu nodokļu (DRN) likme sadzīves atkritumu apglabāšanai – līdzšinējo 95 eiro par tonnu vietā būs jāmaksā 110 eiro – un tas visvairāk ietekmēs tos, kuri atkritumus nešķiro, portālu informēja Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs.
Viņš skaidro, ka DRN, kas saistīts ar nešķiroto sadzīves atkritumu apglabāšanu, tiek pārskatīts un pakāpeniski paaugstināts jau kopš 2021.gada. Turklāt paredzēts, ka šīs likmes paaugstināšana notiks arī 2025. un 2026.gadā, ik gadus to paaugstinot par 10 eiro tonnā.
Nikolajevs uzsver, ka šī DRN likme lielā mērā ir politikas instruments, lai stimulētu atkritumu šķirošanu visā Latvijas sabiedrībā, jo šķirotā iepakojuma (plastmasas, papīra un stikla) apsaimniekošana ir un būs bez maksas, savukārt bioloģiski norādāmo jeb BIO atkritumu izvešana no 2024.gada kļūs ievērojami lētāka.
“Tās izmaiņas ir pakārtotas Latvijas vides politikai un Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, to vēstījums ir diezgan tiešs – tiem, kuri nešķiro, atkritumu apsaimniekošana kļūs aizvien dārgāka. Kurpretim savus rēķinus var mazināt šķirojot, jo gan dalīti šķiroto iepakojumu, gan stiklu atkritumu apsaimniekotāji izved lētāk nekā sadzīves atkritumus, BIO šobrīd izved par 20% lētāk nekā nešķirotos sadzīves atkritumu, bet nākamgad šīs izmaksas vēl samazināsies,” skaidroja Nikolajevs.
Minētas izmaiņas DRN skar visu Latvijas atkritumu apsaimniekotāju nozari, kā rezultātā atkritumu apsaimniekošanas maksa pieaugs arī gala patērētājiem. Savukārt šķirojot, iedzīvotāji savus atkritumu apsaimniekošanas rēķinus var samazināt pat par 20-30%.
Nikolajevs akcentē, ka no 2024.gada 1.janvāra visā Latvijā BIO šķirošana būs obligāta. Pārmaiņas neskars mājsaimniecības, kuras atkritumus šķiro savās komposta kaudzēs. Tā iedzīvotājiem būs izvēle – dalīti vākt BIO konteineros vai kompostēt BIO savos īpašumos.
“Bioloģiskie atkritumi veido līdz pat 30-40% no sadzīves atkritumiem, līdz ar to šī ir vēl viena iespēja samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu. Tas, ko pēdējā gadā redz atkritumu apsaimniekotāji, – izaicinājums ir tieši daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju uzrunāšana, izglītošana un motivēšana šķirot BIO – lielākais BIO apjoms veidojas tieši tur. Daudzdzīvokļu ēkās tas nozīmē pieprasīt savam namu pārvaldniekam uzlikt brūno konteineri. Vienmēr var sākt ar mazākiem apjomiem, līdz izveidojas pieradums, taču, skatoties nākotnē, šis ir virziens, ko izvēlējusies pasaule – rūpes par planētu,” uzsvēra Nikolajevs.
Eiropas Savienības (ES) vidējais mājsaimniecību atkritumu šķirošanas rādītājs 2021.gadā bija 49,6%, Latvijā ¬- 44,1%. Kaut arī pēdējos 20 gados ir noticis uzlabojums, tomēr ar to nepietiek, raugoties kontekstā ar ES izvirzīto mērķi līdz 2025.gadam noglabāt poligonos ne vairāk kā 10% no valsts kopējiem atkritumiem.
Savu artavu situācijas uzlabošanā dos arī ražotāju atbildības sistēmas, kas stāsies spēkā no 2024.gada vidus. Proti, paplašinātā ražotāju atbildības sistēma par apgrozībā laisto plastmasu, kuras mērķis maksimāli savākt atpakaļ visu Latvijas tirgū laisto plastmasu, kā arī tekstilam, jo šī industrija ir viena tām, kas rada būtisku vides piesārņojumu.
Nikolajevs gan piebilda, ka ražotāju atbildības sistēma nenozīmē, ka visa atbildība pāriet tirgotāju un ražotāju pusē, lai šīs sistēmas tiešām darbotos ir būtiska arī iedzīvotāju loma – šķirojot.
Visas cenas ir noteiktas politiski, tādēļ apgalvojums, ka bioatkritumi ir trešā daļa, arī ir politiski pareizs. Atkritumus dedzināt pēc Zviedrijas parauga nemākam?
BDz varētu gan noskaidrot un uzrakstīt, kāpēc Bauska vēl joprojām nekas nenotiek, un nav izvietoti jaunie konteineri un informēti iedzīvotāji, mēnesi pirms jāsāk šķirot atkritumi, nevis izplatīt jau zināmu informāciju.