«Jau trešo gadu no ogām spiežu tikai sulu. Tai ir lielākais patēriņš, jo mūsmājās mainījušies ēšanas paradumi un ievārījumus neēd. Meitas grib būt slaidas, pankūkas necepam, «baltmaizi ar zapti» vakaros pie tējas neēdam.
«Jau trešo gadu no ogām spiežu tikai sulu. Tai ir lielākais patēriņš, jo mūsmājās mainījušies ēšanas paradumi un ievārījumus neēd.
Meitas grib būt slaidas, pankūkas necepam, «baltmaizi ar zapti» vakaros pie tējas neēdam. No sulas izvāru ķīseli, reizēm uzputoju debesmannu. Taču vasarā visvairāk esam iecienījušas želeju. To iesaku arī citiem.
Sulas ziemai gatavoju ar cukuru. Esmu pārliecinājusies, ka uz trim litriem iztvaicētas upeņu, aveņu, jāņogu, ķiršu, plūmju un citas sulas salduma pietiek ar 0,5 kg saldās vielas. Protams, sula ar cukuru katlā jāuzkarsē līdz pirmajam burbulim un jānoņem putas. Pēc tam to karstu leju burkās un aizvākoju.
Tagad, vasarā, nesu no pagraba burciņas, uzbriedinu un izkausēju želatīnu, samaisu ar sulu, un ledusskapī iekšā, lai sastingst. Optimālais tilpums trim cilvēkiem ir puslitrs sulas, tādu porciju vienā reizē apēdam, un var gatavot jaunu. Garšo ciemiņiem, un pašas panašķojamies vakarā, kad pārnākam no peldēšanās.»
Tā raksta lasītāja A. Krastiņa no Vecumniekiem.
Lai pagatavotu želeju, vajadzīgs kvalitatīvs želatīns. SIA «Gafu» veikalā ir nopērkams no cūku ādām gatavots želatīns, kas ievests no Vācijas. Recēšanas noturību raksturo mērvienība blūmi. Jau minētam želatīnam norādīti 260 blūmi. Tas ir bezkrāsains, bez piegaršas. Nepieciešamais daudzums – 20 gramu uz vienu litru šķidruma. Želatīns, kas ražots no liellopu kauliem, nav tik stiprs un noturīgs, tam var būt tumša krāsa un nedaudz rūgtena piegarša.
