Pētījumu firmas «Latvijas fakti» jūnijā veiktā aptauja liecina – 54,7 procenti aptaujāto Latvijas Republikas pilsoņu nezina, kad notiks 8. Saeimas vēlēšanas.
Pētījumu firmas «Latvijas fakti» jūnijā veiktā aptauja liecina – 54,7 procenti aptaujāto Latvijas Republikas (LR) pilsoņu nezina, kad notiks 8. Saeimas vēlēšanas.
Datumu pareizi nosauca tikai 30,7 procenti aptaujāto. Izvaicāja pilsoņus, vecākus par 18 gadiem, kam saskaņā ar likumdošanu atļauts piedalīties vēlēšanās. Zemgalieši ir labāk informēti nekā pārējie valsts iedzīvotāji – šeit 31,3 procenti aptaujāto zināja, ka balsot jāiet 5. oktobrī.
Vēlēšanu iecirkņi 5. oktobrī būs atvērti no pulksten 8 līdz 20. Līdzi jāņem pase, dzīvesvietas pieraksts nav nepieciešams. Nobalsot var jebkurā no pieciem vēlēšanu apgabaliem – Zemgales, Kurzemes, Vidzemes, Latgales vai Rīgas apgabalā, kā arī Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs.
Partiju programmas – atskaites punkts
Vēlēšanu iecirkņos jābūt pieejamām partiju programmām. Tās var izmantot par atskaites punktu nākamām vēlēšanām – vēlētāji izlasa solījumus un četrus gadus seko līdzi, kā politiskā apvienība vai partija tos pilda.
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās iedzīvotāji bijuši aktīvi. Pirms četriem gadiem balsot gāja 71 procents balsstiesīgo. Augsts aktivitātes līmenis liecina par cilvēku ieinteresētību valstī notiekošajos procesos, par vēlētāju apziņu, ka var kaut ko ietekmēt. Turpretī zems līdzdalības līmenis norāda – vai nu cilvēki ir apmierināti ar valstī notiekošo, vai arī vēlētāji ir apātiski – politiskā līdzdalība viņus neinteresē, svarīgāk ir nodrošināt eksistenci. Bet vai tā nav atkarīga no valsts procesiem un attīstības?
Plašs politiskais spektrs
Līdz 26. jūlijam Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) sarakstus bija iesniegušas astoņas partijas (minētas sarakstu iesniegšanas secībā): Sociāldemokrātu savienība (SDS) jeb Baldzēna partija, «TB»/LNNK, Krievu partija, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), politiskā organizācija «Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL), Tautas saskaņas partija (TSP), «Latvijas ceļš» un Brīvības partija. Sarakstu iesniegšana CVK turpināsies līdz 6. augustam.
No politikas teorijas viedokļa šķiet, ka šajās vēlēšanās varētu būt plašs partiju politiskais spektrs. Pašlaik vērojamas vairākas partijas, kas ir centrā un pa labi no tā, arī kreisajiem sāk rasties pretinieki. Piemēram, Eigims pret Jurkānu.
Daži novērojumi
Gaidāmās vēlēšanas raksturo vairāki interesanti fakti.
Ko solīs pie varas neesošie politiskie spēki, ņemot vērā to, ka Latvijas būt vai nebūt NATO un ES sliecas vairāk uz būt. Vai patlaban pie varas esošie leposies ar sasniegumiem ārpolitikā, bet pie varas neesošie norādīs, ka iekšpolitiski tomēr viss nav kārtībā (zemnieku problēmas, ļaužu vispārējā labklājība utt)?
Spriežot pēc ārpolitiskām un iekšpolitiskām aktivitātēm, sliecos domāt, ka vēlēšanas izcelsies ar īpaši kolorītiem saukļiem, salīdzinājumiem, pretinieka nopēlumiem, sevis cildinājumiem.
Repšes fenomens. Vai valsti varētu vadīt tāpat kā banku? Kāda būs sabiedrības reakcija, kad vakarā pie viņiem mājās parādīsies vīrs ar akmens cietu sejas izteiksmi (dzirdēts, ka pievakarē galvaspilsētas dzīvokļus apmeklējis «pats «Jaunais laiks»»).
Interesants šķiet mācītāju fenomens. Vai Saeimas tribīne pārvērtīsies par baznīcas kanceli un likumi par Bībeli?
Zaļo un zemnieku ciešā apvienība ar visnotaļ pazīstamu lokomotīvi bijušo ekonomikas ministri Ingrīdu Ūdri.
Visinteresantākais attiecību ar Krieviju un cilvēktiesību jomā šķiet Ždanokas fenomens. TSP jeb Jurkāna partija sarakstu CVK iesniedza 24. jūlijā, tur iekļauta tikai viena deputātu kandidāte – Tatjana Ždanoka.
Vārds komentārus neprasa. Viņa bijusi komunistiskās partijas aktīviste pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas. Domājams, ka CVK šo sarakstu atzīs par vēlēšanu likumdošanai neatbilstošu. Satversmes 9. pants paredz – «Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu». Savukārt Vēlēšanu likuma 5. panta 6. punktā noteikts – par Saeimas vēlēšanu kandidātiem nevar pieteikt un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras «pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās». Satversmes astotais pants nosaka – «tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu».
Konsultējoties ar juristiem, secināju, ka «pilntiesīgs» šajā gadījumā ir vispārējs pieņēmums, kas tā īsti nevienā tiesību aktā nav atrunāts. Krieviski rakstošā presē minēts, ka kreisi noskaņotie politiskie spēki gatavojoties kārtējam «izgājienam», vēlēdamies šo jautājumu risināt Satversmes Tiesas līmenī. Laikraksts «Čas» 25. jūlijā rakstīja, ka šī lieta, iespējams, varētu nonākt arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā.
Reģionālo partiju stiprināšanās, īpaši Latgalē.
Jo tuvāk vēlēšanām, jo interesantāka kļūs dzīve…
