Piecgadīgu un sešgadīgu bērnu obligāta apmācība sāksies no šī gada 1. septembra. Tā tiks finansēta no valsts budžeta.
Piecgadīgu un sešgadīgu bērnu obligāta apmācība sāksies no šī gada 1. septembra. Tā tiks finansēta no valsts budžeta. Pašvaldībām būs jānodrošina telpas, metodiskie līdzekļi un transports bērnu nokļūšanai skolā. Tiek prognozēts, ka šogad gatavošanos skolai sāks apmēram 3,9 tūkstoši bērnu.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, tiekoties ar novadu žurnālistiem, pauda gandarījumu par veiksmīgi atrisinātu finansējuma problēmu.
Katru gadu apmēram 20 procentu pirmklasnieku skolā ierodas nesagatavoti. Viņiem tiek novērotas adaptācijas, saskarsmes un uztveres problēmas. Pedagogiem mācību pirmajā pusgadā jāvelta milzīgas pūles, lai izlīdzinātu atšķirības starp bērnudārzu apmeklējušiem un tā dēvētiem «mājas bērniem». Varētu domāt, ka viņu vecāki ir pavirši un bezatbildīgi, jo nav rūpējušies par sagatavošanu skolai.
Izglītības likums nosaka, ka visiem bērniem Latvijā ir jānodrošina vienlīdzīgas attīstības iespējas. Diemžēl sociālā situācija valstī ir tik dramatiska, ka runāt par vienlīdzību pagaidām var tikai teorētiski. Minēto 20 procentu vidū galvenokārt ir trūcīgu un nomaļos lauku apvidos dzīvojošu ģimeņu bērni.
Daudzi pirmsskolēni bērnudārzus neapmeklē divu iemeslu dēļ. Tā ir vecāku maksātnespēja vai bērnudārza atrašanās tālu no dzīvesvietas. Šīs lietas varētu kļūt ārkārtīgi aktuālas, ieviešot piecgadīgu un sešgadīgu bērnu obligātu apmācību. Pagaidām grūti ticēt, ka Latvijas visas pašvaldības līdz 1. septembrim būs nodrošinājušas transportu un izstrādājušas maršrutus uz pirmsskolēnu dzīvesvietām. Izglītības un zinātnes ministrs gan sola, ka 2004. gada valsts budžetā tikšot paredzēts finansējums autobusu iegādei pašvaldībām, lai varētu pārvadāt piecgadniekus un sešgadniekus.
Bet kā būs šogad un nākamgad? Dažām pašvaldībām, kā, piemēram, Dāviņiem, sava autobusa nav. Lai gan pagasta padome katra mēneša beigās skolēniem apmaksā sabiedriskā transporta izdevumus, maznodrošinātu ģimeņu bērniem skolas apmeklēšana dažreiz kļūst neiespējama, jo vecāki nevar iedot pat 20 santīmu.
Laukos joprojām valda uzskats, ka bērna atrašanās mājās ir ekonomiski izdevīgāka. Par to varētu diskutēt, jo apģērbs un ēdiens tik un tā ir nepieciešams. Tādēļ pašvaldību sociālajiem darbiniekiem nāksies veltīt ne mazumu pūļu, lai vecākus pārliecinātu par obligātās pirmsskolas izglītības nepieciešamību un iestāstītu, ka skolu nāksies apmeklēt katru dienu, nevis pāris reižu nedēļā. Vēl pirms dažiem gadiem šķi- ta – ja būtu nauda, bērnu sagatavošanas problēmas vienā mirklī tiktu atrisinātas. Beidzot līdzekļi ir, bet «komplektā» ar sarežģītiem un pagaidām nenokārtotiem sociāliem jautājumiem.
