Iebraucot Klaipēdā, tūristi lielākoties vispirms meklē prāmja piestātni, lai ātrāk nokļūtu uz Jūras muzeju, delfināriju vai 50 km attālo kūrortu Nidu.
Iebraucot Klaipēdā, tūristi lielākoties vispirms meklē prāmja piestātni, lai ātrāk nokļūtu uz Jūras muzeju, delfināriju vai 50 km attālo kūrortu Nidu.
Taču ir ko redzēt arī ostas pilsētā, kurai viens no senajiem nosaukumiem bijis Memelberga.
Pie Anniņas tiekas pārīši
Četras dienas jūnijā Klaipēdā pavadīju Baltijas un Ziemeļvalstu koru 4. festivālā. Tas tika atklāts Teātra laukumā, kur nākamajā vakarā varēja klausīties izcilu džeza mūzikas meistaru koncertu. Uz notiekošo noskatījās bronzā lietā Tāravas Anniņa. Tikai atgriezusies mājās, uzzināju, ka šis piemineklis Klaipēdā ir tikpat iecienīta tikšanās vieta kā Rīgā «Laimas» pulkstenis.
Par to stāsta Veronika Puķe, individuālā uzņēmuma «Bauskas tūrists» īpašniece: «Tāravas Anniņa bijusi dzejnieka Simona Daha iemīļotā. Viņš dzimis 1605. gadā, dzīvojis Klaipēdā. Piemineklis atklāts 1912. gadā. Kad Klaipēdā ienākusi sarkanā armija, Anniņa pazudusi un pieminekļa vietā novietots tanks. Padomju varas gados uz postamenta uzlikta Ļeņina statuja. Tikai 1989. gadā pēc oriģināla autora vācu tēlnieka A. Kinnes skicēm veidotā Anniņas skulptūra no Berlīnes atvesta uz Klaipēdu un uzstādīta Teātra laukumā. Dzejnieks S. Dahs sarakstījis ap 1000 dzejoļu, bet Anniņai veltītās vārsmas tiek pielīdzinātas tādiem šedevriem kā Heines «Loreleja» un Gētes «Ērkšķrozīte».»
Veronika Puķe stāsta, ka pie Teātra laukuma tūristus mēdzot sagaidīt akordeonists, kurš dziesmu par Anniņu zinot dažādās valodās. Vēl šajā laukumā tūristiem tiek rādīts neliels balkoniņš, no kura pilsētniekus esot uzrunājis Ādolfs Hitlers.
Izstāžu zāle noliktavā
Danes upe īpatnēji nodala vecpilsētu no mūsdienīgās Klaipēdas. Te ūdenī ielaists burinieks, kas esot viens no pilsētas simboliem. Vecpilsētā ir Sv. Jura baznīca, Drāmas teātris, kas celts jau 1819. gadā. Veco namu āriene tikai mazliet uzspodrināta, bet iekštelpas atjaunotas mūsdienīgi.
Pašlaik tiek atjaunoti Klaipēdas vecie spīkeri – no sarkaniem ķieģeļiem mūrētas daudzstāvu preču noliktavas, kas agrāk kalpojušas ostā pieņemto kravu uzglabāšanai. Kādreizējā zivju noliktavā jau atvērta izstāžu zāle. Netālu no Teātra laukuma puspagraba telpās ir jauka mākslinieku kafejnīca, kur vienlaikus var baudīt kaut ko izmeklēti gardu un apskatīt izstādi. Netālu ir konditoreja, kur cep slavenās daudzstāvu kāzu tortes un gatavo jaunlaulāto marcipāna figūriņas.
Nedēļas nogalē un svētku laikā pilsētas centrā vietējie amatnieki tirgo savus darbus, un tā ir savdabīga tautas mākslas izstāde.
Agrākā Kurzemes bīskapa rezidence
Klaipēda šogad atzīmē 750. jubileju, svinības notiek no 1. līdz 4. augustam. Vietā, kur dzīvojuši kurši, Livonijas ordenis 1252. gadā uzcēlis koka, divus gadus vēlāk – akmens pili, kuras drupas vēl apskatāmas. Der zināt, ka Klaipēdā savulaik bijusi Kurzemes bīskapa rezidence. Tāpēc visu šo gadu pilsētā notiek dažādi festivāli, koncerti, kuros pulcējas daudz apkārtnes iedzīvotāju un kūrortviesu no Nidas. Pilsētas jubilejai tika pieskaņots arī Baltijas un Ziemeļvalstu koru 4. festivāls.
Zvani un mūzika
Pilsētā ir savs Atmodas laukums, kas tā nosaukts, lai atgādinātu 20. gadsimta 90. gadu sākuma dziesmoto revolūciju, kas trim Baltijas valstīm bijusi līdzīga. Koru festivāla laikā te bija novietota sarīkojuma emblēma, te dziedāja Mežotnes pagasta jauktais koris.
Īslīces un Iecavas pagasta kori koncertēja Pulksteņu muzeja saules pielietajā pagal- mā. Muzeja ekspozīcijā ir ap 300 laikrāžu, sākot ar saules, ūdens, smilšu, 16. gadsimta sākumā radītiem mehāniskiem līdz mūsdienīgiem pulksteņiem. Ir arī tādi, kas būvēti speciāli jūrasbraucējiem, ceļojumam apkārt zemeslodei. Pilsētā ir arī farmācijas, mākslas, etnogrāfijas, kalēju, tautas mākslas un novadpētniecības muzejs. Ļoti interesants ir Klaipēdas universitātes ēku ansamblis, kas atgādina klostera celtni vai armijas nocietinājumu.
Diemžēl neizdevās dzirdēt, kā 48 zvanu balsīs skan kariljons, īpatnējs mūzikas instruments, kas atrodas 1896. gadā celtā Pasta tornī (44 metrus augsts). Zvani ir atjaunoti, un divus mēnešus gadā, jūlijā un augustā, tieši pulksten 12 sestdienās un svētdienās atskaņo kādu melodiju. Tāpēc Klaipēdā notiek arī zvanu mūzikas festivāls.
***
Fakti
Klaipēda – trešā lielākā pilsēta Lietuvā, izvietojusies gar Kuršu līci, Baltijas jūru un Danes upes krastos.
Tajā ir ap 206 tūkstošiem iedzīvotāju, no tiem 65 procenti – lietuviešu.
