Bauskas apriņķis 20. gadsimta sākumā ietilpa cariskās Krievijas Kurzemes guberņas sastāvā. Pirmā pasaules kara laikā šeit izveidojās vācu okupācijas režīms, kura laikā vietējo pašvaldību vietā stājās vācu militārās komandantūras. Arī pēc 1918. gada 18. novembra uzreiz nekas strauji nemainījās, vienīgi pilsētā un pagastos notika iedzīvotāju sapulces, kurās izveidoja pagaidu pašvaldības. Uz Sarkanās armijas durkļiem balstītais lielinieku režīms centās radikāli izmainīt pārvaldes sistēmu – izveidoja atklātās sapulcēs ievēlētu Bauskas apriņķa strādnieku padomi un izpildkomiteju, kurā darbojās tikai lielinieku partijas biedri. Viņu varas laiks te ilga tikai dažus mēnešus, bet arī pēc lielinieku padzīšanas vēl mierīga dzīve neiestājās, jo sekoja «bermontiāde» un visu svešo karaspēku padzīšana no Latvijas teritorijas.
Vienošanās par robežlīniju ar kaimiņvalsti Lietuvu
gada otrajā pusē beidzot iestājās miers un Latvijas valdība varēja sākt risināt gan valsts ārējo robežu jautājumus, gan administratīvās pārvaldes pilnveidošanu iekšzemē. Tolaik panākt vienošanos par robežlīniju ar kaimiņvalsti Lietuvu nemaz nebija viegli, un tas prasīja daudz laika. Kādreizējo Kurzemes un Kauņas guberņu robežapvidū iedzīvotāju etniskais sastāvs nebija viendabīgs, respektīvi, daudzi latvieši dzīvoja bijušās Kauņas guberņas teritorijā, un daudzviet to bija vairāk nekā lietuviešu. Arī daudzi lietuvieši dzīvoja bijušajā Kurzemes guberņā.
Robežas jautājums starp abām valstīm tika atrisināts 1921. gada martā, kad darbu pabeidza skota Džeimsa Janga Simpsona vadītā Latvijas un Lietuvas robežu šķīrējtiesa. Vadoties pēc etniskā principa, šī šķīrējtiesa 20. martā atzina kādreizējo Kauņas guberņas teritoriju – Aknīstes, Ukru un lielu daļu no Pabiržes pagasta – vēlāko Budbergas (tagad – Brunavas) pagastu, kā arī dažu sīkāku teritoriju piederību Latvijai, bet ar 30. marta robežlīgumu Palangas pagasts nonāca Lietuvas sastāvā. Pirms tam starp Palangu un Klaipēdu (tolaik to sauca par Mēmeli) atradās Latvijas-Vācijas robeža, bet Latvija piekāpās Lietuvai, lai tā iegūtu pieeju jūrai. Tolaik pašā Palangas miestā vairākumā dzīvoja lietuvieši, bet pagasta pārējā teritorijā dominēja latvieši.
Latvijai tika pievienota arī paliela zemes strēmele no Žeimes (līdz 1915. gadam – Nociūnu) un Vašķu (līdz 1915. gadam – Ķiburu) pagasta, kas laikrakstā «Latvijas Sargs» nosaukta par aptuveni «25 verstis garu un 2 – 3 verstis platu sloksni». Tā mūsdienās atrodas tagadējo Gailīšu un Īslīces pagasta dienvidu daļā. Tajā atradās Pograničas muiža un vēl vairākas pusmuižas: Kamārdes, Brunavišķu, Podžūnu (Pāčūnu), Gedeikanu, Parīzes (Pareizu) un Viteiku. Turklāt šajās teritorijās zemnieki nedzīvoja viensētās kā citviet Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē, bet gan sādžās kā Latgalē, Lietuvā un Krievijā. Budbergas pagastā atradās daudzas muižas – Brunava, Sarkan-Paņemūne, Mūra-Paņemūne, Grenctāle, Žluktene, Stiļķene – un vēl vairākas pusmuižas – Virbaļi, Aleksandrīne, Kareivišķi, Lunkeči, Bērzi, Montegailišķe, Kalniņi, Lopgale, Aužeļi, Muižeļi, Birzgale un Strautnieki. Vēl vairāk bija sādžu, lielākā no tām bija Tervidāni ar 36 mājām. Citas sādžas, kurās bija vairāk par 15 mājām, – Šķirēni, Grenctāle, Jodava, Kukuči, Žluktene un Tunkūni. Kopumā Bauskas apriņķis paplašinājās par 15 347 hektāriem.
Kara stāvoklis Latvijā tika atcelts 1921. gada augustā, bet pierobežas joslā tas palika spēkā vēl vairāk nekā gadu. Tas nozīmēja daudzus ierobežojumus vietējiem iedzīvotājiem, ne velti Bauskas apriņķa padome 1921. gada 14. oktobrī nolēma lūgt Iekšlietu ministriju atcelt kara stāvokli Bauskas apriņķa pierobežas joslā, jo «citkārt diezgan ievērojamais tirdzniecības centrs Šēnberga (tagad – Skaistkalne), kur notika vesela rinda plašu gadatirgu un nedēļas tirdziņu, tagad pēc veikalu slēgšanas un katras sapulces un kustības noliegšanas ir padots pilnīgai iznīcībai». Tikai 1922. gadā dzīve visā Bauskas apriņķa teritorijā iegāja miera laika sliedēs.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties BauskasDzive.lv abonementu:
"BauskasDzive.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē BauskasDzive.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā BauskasDzive.lv kontā.
Reklāma